Šausmīgas beigas ir labākas par nebeidzamām šausmām – vismaz tā vēsta vācu sakāmvārds. Droši vien daudzi Vācijā tā jutās šī mēneša sākumā, vērojot, kā sabrūk Vācijas jaunāko laiku vēsturē visnepopulārākās valdības, kuru vadīja visnepopulārākais kanclers. Tam sekojošie asie politiskie ķīviņi nebija nekas patīkams, taču šāds scenārijs ir labāks par to, kas bija pirms tam.

Lai gan kanclera Olafa Šolca “luksoforu” koalīcijas – Šolca Sociāldemokrātiskās partijas (SPD), Zaļo partijas un Brīvās demokrātiskās partijas (FDP) – sabrukums bija gaidāms, tas daudziem sagādāja pārsteigumu. Tikai dažas stundas pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Šolcs no amata atbrīvoja savu finanšu ministru, FDP pārstāvi Kristianu Lindneru, un sagatavoja augsni ārkārtas vēlēšanām, tādējādi iegrūžot Vāciju politiskā haosā.

Šolca un Lindnera domstarpību iemesls bija skaidrs. Šolcs uzstāja, ka