Tātad – rakstnieku Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānu “Mērnieku laiki” paredzēts adaptēt vieglajā valodā. Tas ļautu cilvēkiem ar dažādām intelektuālām spējām un valodas zināšanām iegūt labāku izpratni par Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un 19. gadsimta sabiedrību. Projekts saņēmis 5000 eiro finansējumu.

Šī ziņa pārsteidza sociālo tīklu lietotājus nesagatavotus un sacēla nelielu vētru. Tomēr pirmais, ko pamanīju es, – projektu realizē Vieglās valodas aģentūra. Izrādās, ka mums ir Vieglās valodas aģentūra! Jau kopš 2000. gada. Un pat triju cilvēku valde viņiem ir, WOW! Un projekti kopā ar “Erasmus”, Sabiedrības integrācijas fondu, Valsts kultūrkapitāla fondu un Ziedot.lv

https://www.tvnet.lv/8138172/video-vispirms-bralu-ministru-darbu-rail-baltica-informacija-par-mernieku-laiku-adaptesanu-vieglaja-valoda-sasupo-soctiklus

Protams, lielākajai daļai nācijas pirmā reakcija uz šo ziņu bija tāda, ka principā tagad nolemts debilizēt visus Latvijas bērnus. Vārdu sakot – sāksim bērnus mācīt vieglajā valodā un viņi izaugs par kartupeļiem bez normāla latviešu valodas vārdu krājuma.

Burtiski vēl soli tālāk, un latviešu literatūras klasiku jau sāks pārzīmēt komiksos, lai bērniem būtu jālasa vēl mazāk un tā vietā varētu skatīties bildītes. Un tad jau arī “Mērnieku laiki trijās minūtēs” video platformā “TikTok”. Uzrunāsim bērnus tā, kā viņi saprot, jo neko citu viņi mūsdienās vairs nespēj uztvert. Izlutināto un izlaisto pamuļķu bars.

https://x.com/cirsis/status/1858910724153606501

Bet parādiet man kaut vai vienu paaudzi, kura domā, ka tai sekojuši gudrāki un spējīgāki cilvēki, nevis jaunie, kas neko nesajēdz, paliek arvien dumjāki un visu sačakarē. Paaudzi, kas teiktu: “Mēs nebijām pārāk gudri, labi, ka mūsu bērni un mazbērni paliek arvien gudrāki, viņiem viss izdosies”. Tā nenotiek. Drīzāk dzirdēsim: “Man septiņpadsmit gadu vecumā jau bija pieci bērni, trīs mazbērni un biju strādājusi fizisku darbu trīsdesmit gadus!”