Nežēlīgu slepkavību sērija Rīgā sākās 1962.gadā un ar garākām pauzēm turpinājās līdz 1974.gadam. Noziegumus vienoja tas, ka noslepkavotās bija turīgas sievietes, kas tika atrastas tērptas tikai naktskreklā, ar asinīm piesūcinātu spilvenu uz galvas. Kā pierādījums lietā tika izmantota neparasta metode - kāda vīrieša taustes atmiņa. Uz apsūdzēto sola sēdēja neliela auguma, glīta sieviete - profesionāla prostitūta.
Todien hipodroma treneris Juris atgriezās no komandējuma – izkāpis no neciešami grabošā tramvaja, viņš ar baudu ieelpoja saldo, “Laimas” šokolādes smaržas piesātināto gaisu un, pagājies pa Miera ielu, nogriezās uz kluso, tik pazīstamo Ēveles ielu. Viņš tūlīt sabučos mīļoto. Eh, dzīve tomēr ir skaista. Viņš piezvanīja un atplauka smaidā iztēlojoties pazīstamo soļu dipoņu. Nekā, klusums. Viņš piezvanīja vēlreiz. Sievai vajadzēja būt mājās. Varbūt iznesusi atkritumus vai iegājusi pie kaimiņienes?