Merkele: Man nekad nav bijušas ilūzijas par Putinu (2)

“Es nevaru viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu. Lai būtu skaidrs: nebija un nav neviena iemesla, kas varētu attaisnot Putina uzbrukumu Ukrainai. Taču būtu bijis labāk, ja Rietumi būtu bijuši vienotāki. Mēs nebijām tik stipri, cik varējām būt,” bijušās Vācijas kancleres intervijā teikto citē “Deutsche Welle”. Pēc Merkeles paustā, viņai “nekad nav bijušas nekādas ilūzijas” par Putinu. “Viņam vienmēr ir bijušas diktatoriskas tieksmes, mani bieži vien sadusmoja viņa pašapmierinātība,” norādīja bijusī kanclere.

Vienlaikus Merkele aizstāvēja savu politiku būvēt “Nord Stream 2” cauruļvadu gāzes piegādei no Krievijas, neraugoties uz Krievijas veikto Krimas aneksiju.

“Viens no maniem mērķiem bija iegūt lētu gāzi Vācijas ekonomikai,”

viņa skaidroja. Tomēr viņa norādīja, ka augsto energoresursu cenu ietekme uz Vāciju ir redzama jau tagad.

Merkele sacīja, ka, neraugoties uz Krievijas agresijas sākumu pret Ukrainu, viņa neuzskata, ka būtu vēlams pārtraukt visas ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Bijusī kanclere stingri noraidīja pārmetumus, ka viņa tādējādi esot veicinājusi Krievijas kara pret Ukrainu finansēšanu.

“Krievija sāka karu, kad gāze vēl netika piegādāta, izmantojot “Nord Stream 2”.

Šodien Putina kara kasi pilda citas valstis. Tā tas būtu noticis arī tad, ja mēs būtu pārtraukuši visas ekonomiskās saites,” viņa uzskata.

Jautāta, vai Vācijai būtu jāiesaistās iespējamās diplomātiskajās iniciatīvās par miera sarunām starp Maskavu un Kijivu, Merkele sacīja: “Kad pienāks īstais brīdis, lēmumu nevar pieņemt tikai Ukraina. Ja mēs kopīgu interešu dēļ atbalstām Ukrainu, mums būtu arī kopīgi jāveic pasākumi, lai izbeigtu karu.”

Merkele arī pauda bažas par Donalda Trampa gaidāmo atgriešanos Baltajā namā. Pēc viņas teiktā, katra tikšanās ar Trampu viņa pirmā prezidentūras termiņa laikā atgādināja sacensības. Viņš vienmēr vēlējies uzzināt pēc iespējas vairāk detaļu, “bet tikai tādēļ, lai gūtu sev priekšrocības un atrastu argumentus, kā sevi stiprināt un citus vājināt”.

“Jo vairāk cilvēku atradās telpā, jo spēcīgāka bija viņa vēlme būt uzvarētājam. Ar viņu bija neiespējami sarunāties, katra tikšanās bija sacensības: tu vai es,”

viņa atcerējās. Tikmēr Merkele aicināja pašreizējos pasaules līderus “nekādos apstākļos nepielāgoties šim stilam”, jo tas padara neiespējamu politisko kompromisu.

Bijusī kanclere arī kritizēja miljardiera Īlona Maska pieaugošo ietekmi uz ievēlēto ASV prezidentu.

Ja politiķus lielā mērā ietekmē uzņēmumi – ar kapitāla vai tehnoloģisko iespēju starpniecību –, tā ir “bezprecedenta problēma mums visiem”,

viņa skaidroja.

Angelas Merkeles memuāru grāmata “Freiheit (Brīvība)” pārdošanā nonāks 26. novembrī. Viena no svarīgākajām grāmatas tēmām ir Vācijas valdības, kuru Merkele vadīja 16 gadus, politika pret Krieviju. Šī politika ir kritizēta pat bijušās kancleres partijas – Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU) – iekšienē kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu. Piemēram, Angela Merkele savos memuāros skaidri norāda, ka viņa neuzskata par kļūdu atteikt Ukrainai un Gruzijai dalību NATO.

Grāmatā aprakstīta arī Merkeles jaunība tā sauktajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR), viņas pirmie soļi politikā un tikšanās ar ievērojamiem dažādu valstu valstsvīriem. Bijusī kanclere pati to reprezentēs 26. novembra vakarā tematiskā pasākumā Berlīnes “Deutsches Theater”. Merkeles memuāri būs pieejami pārdošanā aptuveni 30 valstīs visā pasaulē.