ES migrācijas dienesta vadītāja Ilva Johansone sacīja, ka Eiropas Savienība (ES), visticamāk, pastiprinās ierobežojumus vīzu izsniegšanai Krievijas pilsoņiem. Pēc viņas teiktā, krievi, kas ceļo Šengenas zonā, nopietni apdraud Eiropas drošību.
Eiropas Savienība padarīs sarežģītāku Šengenas vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem (1)
Pēc 2023. gada datiem, Krievijas pilsoņiem izsniegti aptuveni 450 tūkstoši Šengenas vīzu. Lai gan šis rādītājs ir ievērojami mazāks nekā pirms kara sākuma Ukrainā, tas joprojām ir diezgan augsts, kas rada bažas, skaidroja Johansone. Viņa atgādināja par pieaugošo diversiju un spiegošanas gadījumu skaitu Eiropas teritorijā, kā arī neseno Krievijas izlūkdienestu mēģinājumu nogalināt Vācijas ieroču koncerna “Rheinmetall” vadītāju Arminu Papergeru.
“Šobrīd nav īstais laiks būt maigam. Tas varētu apdraudēt visas Šengenas zonas drošību,” viņa sacīja. Johansone, kura šomēnes atstāj savu amatu, arī pauda bažas par to, ka ne visas ES dalībvalstis piemēro vienotus standartus, izskatot krievu vīzu pieteikumus. Viņa teica, ka ir uzsākusi noteikumu pārskatīšanas procesu, bet galīgo lēmumu pieņems viņas pēctecis Magnuss Brunners.
Pēc Vladimira Putina lēmuma sākt pilna mēroga karu Ukrainā vairākas Eiropas valstis ir faktiski liegušas ieceļošanu krieviem. Konkrēti, to izdarīja Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Somija un Čehija, kas robežojas ar Krieviju. Dažas no tām pārtrauca izsniegt īstermiņa tūristu vīzas, bet citas – ielaist krievus savā teritorijā pat ar jau izsniegtām Šengenas vīzām. Eiropas Savienības komisāre Stella Kiriakidesa septembrī paziņoja, ka Eiropas Savienība plāno pastiprināt kontroli pār vīzu izsniegšanu krieviem, uzsverot, ka Krievijas rīcība apdraud savienības drošību.
“The New York Times” avoti iepriekš brīdināja, ka Krievija varētu pastiprināt sabotāžas uzbrukumus objektiem Eiropā, kā arī veikt uzbrukumus ASV un sabiedroto militārajām bāzēm, reaģējot uz to, ka Ukrainai atļauts ar Rietumu tāla darbības rādiusa ieročiem uzbrukt Krievijas teritorijā. ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens vasarā norādīja, ka NATO valstis regulāri saskaras ar kiberuzbrukumiem, dezinformāciju un provokācijām no Maskavas puses.
Maijā ES izlūkdienesti brīdināja savu valstu valdības, ka Krievijas iestādes gatavo sabotāžas Eiropā. Pēc izlūkdienestu teiktā, Maskava ar savu aģentu un pilnvaroto personu palīdzību gatavo sprādzienus, dedzināšanas un Eiropas infrastruktūras bojājumus.