WSJ: Ukraina aktīvi darbojas, lai radītu ballistiskās raķetes (2)

Lielākā daļa programmas detaļu tiek turētas slepenībā, taču Ukrainas amatpersonas nesen paziņoja, ka šādi ieroči tuvākajā laikā varētu tikt nodoti karaspēka rīcībā. Pirmo šādas raķetes izmēģinājumu Ukraina veica augustā.

“Par plaša mēroga raķešu programmu jūs dzirdēsiet nākamgad vai šā gada beigās,”

sacīja Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.

Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieka Oleksandra Kamišina teiktā, viens no šķēršļiem programmas īstenošanai ir finansējums. Viņš norādīja, ka Kijivai nav pietiekami daudz līdzekļu. Jo īpaši kara laikā Ukraina tikai ierobežoti izmantoja savas raķetes “Neptun”, un amatpersonas apgalvo, ka finansējuma trūkums kavē raķešu ražošanu.

Militārās aviācijas eksperts Duglass Barijs paskaidroja, ka ballistisko raķešu ražošana ir īpaši dārga, jo materiāliem, no kuriem tās ir izgatavotas, ir jāiztur ļoti augstas temperatūras, kad raķetes atkal nonāk Zemes atmosfērā. Vēl viena problēma ir ieroču masveida ražošana. Zelenskis teica, ka Ukraina 2024. gadā varētu saražot 100 raķetes.

Raķešu ražotāji visā pasaulē saskaras ar grūtībām nodrošināt stabilu komponentu, piemēram, dzinēju, piegādi. Turklāt Ukrainu apgrūtina arī strādnieku trūkums un pastāvīgie Krievijas uzbrukumi infrastruktūrai.

Ukrainas delegācijas NATO Parlamentārajā asamblejā vadītājs Jegors Čerņevs sacīja, ka ballistisko raķešu programma ir tuvu noslēgumam, neraugoties uz problēmām ar komponenšu piegādi.

“Ticiet man, drīz būs konkrēti rezultāti, kurus redzēs ne tikai Ukraina, bet arī Krievijas Federācija,”

viņš teica intervijā Ukrainas televīzijai.

Savukārt ASV uzskata, ka Ukrainai vajadzētu koncentrēties uz tāla darbības rādiusa droniem. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacīja, ka Ukrainas dronu programma ir finansiāli pamatotāka nekā ballistiskās raķetes, ņemot vērā to augstās izmaksas.

Saskaņā ar kāda avota sniegto informāciju nesen apstiprinātajā ASV palīdzības paketē 2,4 miljardu ASV dolāru apmērā ir paredzēts finansējums tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparātiem un citiem šādiem ieročiem. Šie līdzekļi netiks izmantoti ballistiskajām raķetēm, sacīja informētais avots.

Hvozdjara paskaidroja, ka uzbrukuma droni to izstrādes laikā ir efektīva un lētāka alternatīva ballistiskajām raķetēm:

“Viena produkta izstrādei nepieciešami gadi, bet mēs esam apstākļos, kad tam vajadzētu aizņemt mēnešus. Mūs ierobežo laiks un ierobežo līdzekļi,”

viņa precizēja.

21. novembrī Krievija veica masveida raķešu triecienu Ukrainas teritorijā. Vēlāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzbrukums ietvēra raķetes “Oreshnik” izmēģinājumus. Viņš sacīja, ka tā bija atbilde uz Ukrainas triecieniem Brjanskas un Kurskas apgabalos, izmantojot ASV ATACMS un Francijas un Lielbritānijas raķetes “Storm Shadow”. Putins arī brīdināja to valstu valdošo eliti, kuras “izstrādā plānus izmantot militārus kontingentus pret Krieviju”, ka Maskava “agresīvas rīcības” gadījumā atbildēs “izlēmīgi un spoguļveidīgi”.

Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka Krievija ir izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti (ICBM), lai uzbruktu Dņipro. Pentagons paziņoja, ka “Oreshnik” ir modificēta starpkontinentālās ballistiskās raķetes RS-26 “Rubezh” versija. Saskaņā ar laikraksta “The Wall Street Journal” sniegto informāciju trieciena mērķis bija Yuzhmash rūpnīca, kas bija padomju ballistisko raķešu rūpniecības centrs.