Rajevs: Turpmākas eskalācijas gadījumā Krievija varētu organizēt triecienu ne tikai pa Ukrainu (14)

Pēc viņa teiktā, militārā jēga šim uzbrukumam nav bijusi, lai gan Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija pret Ukrainu bija raidījusi pavisam jaunu, eksperimentālu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti "Orešņik". Lai arī versijas par šādu ieroci ir izskanējušas dažādas, tomēr ir skaidrs, ka tas ir kāds jaunais ierocis, kas spēj nest kodolgalviņu, norādīja eksperts.

"Militāras jēgas šim uzbrukumam nebija nekādas, tas ir acīmredzami politisks mērķis, un iebiedēšana ir viens no tiem iemesliem, bet vienlaikus ir jāsaprot, ka tā ir bezprecedenta eskalācija, jo tas vispār ir starpkontinentālās ballistiskās raķetes pielietojums kādā no militārajiem konfliktiem," piebilda Rajevs.

Raķetes izšaušanu varētu tulkot kā atbildi Rietumu dotajai atļaujai Ukrainai izmantot uzbrukumiem Krievijā rietumvalstu raķetes. Tāpat Kremļa atbilde ir saistīta ar Krievijas atjaunoto valsts kodoldoktrīnu un citiem Putina izgājieniem, vērtēja eksperts.

"Ukrainā nav mērķu, pa kuriem šaut ar kodolieročiem, vismaz tā, lai tam būtu efekts, kas nozīmē, ka tas ir signāls Rietumiem. Tas nenozīmē, ka tūlīt sāksies kodolkarš, bet Aukstais karš ir arvien tuvāk un tuvāk," sprieda Rajevs.

Eksperts arī uzskata, ka, Ukrainai turpinot ASV raķešu ATACMS un britu raķešu "Storm Shadow" triecienus pa Krieviju, būs vērojams nākamais eskalācijas vilnis, un, iespējams, Krievija organizēs triecienu ne tikai pa Ukrainu. "Nu, piemēram, objekts varētu būt jaunā ASV bāze Polijā, bet tādā gadījumā tas būtu bezprecedenta gadījums un kara pieteikšana," piebilda eksperts.

Jau ziņots, ka eksperimentālā hiperskaņas vidējā darbības rādiusa raķete, ko Krievija ceturtdien raidīja uz Ukrainu, neietekmēs ne kara gaitu, ne NATO atbalstu Kijivai, ceturtdienas vakarā uzsvēra Ziemeļatlantijas alianse.