Valsts parāds pēdējo piecu gadu laikā no nepilniem 13 miljardiem eiro pieaudzis līdz vairāk nekā 19 miljardiem eiro. Nākamgad tas pietuvosies 21 miljardam. Salīdzinājumam – nākamgad plānotie valsts tēriņi būs ap 17 miljardiem, bet parāda apmērs no iekšzemes kopprodukta jeb Latvijā saražoto preču un pakalpojumu vērtības būs jau 47%. Valsts kasē atgādina, ka tas gan ir zem Eiropas vidējā 80% līmeņa, tomēr vieglprātīgi uz to raudzīties nevajadzētu.
“Jāņem vērā tas, ka tas ir viens no pozitīvajiem faktoriem, ko piemin reitingu aģentūras un arī investori – tieši Latvijas mērenais parāds, kas līdzsvaro citus, negatīvos faktorus. Nu, piemēram, to, ka Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju vai to, ka mums nav pietiekami ekonomiskā izaugsme un, protams, visi ģeopolitiskie riski. Līdz ar to, ja parāds mums vēl būtiski augtu, tad pazustu šis pozitīvais, līdzsvarojošais faktors un visticamāk mūsu kredītreitings tiktu pazemināts, kas nozīmētu, ka visticamāk būtu lielāks parāda pakalpošanas maksājums,” skaidro Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Gan Valsts kases, gan arī Fiskālās disciplīnas padomes ieskatā parādu nevajadzētu audzēt vairāk par 50% no iekšzemes kopprodukta, pat neraugoties uz to, ka Māstrihtas kritērijs nosaka 60% robežu. “Mums līdz 60% faktiski ir tā rezerve. Bet ir jāsaprot, ka vidēji tāda viena nopietna krīze un tas parāds pieaug par 10%. Tas nozīmē, ka mēs vēl vienu krīzi izturam un tad jau esam pāri,” piebilst Āboliņš.