WSJ: Ukraina var uzbrukt ar Rietumu raķetēm objektiem Rostovas apgabalā (1)

Liela daļa šādu objektu ir Rostovas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu. Piemēram, vismaz četri lidlauki, tostarp Millerovo un Morozovska, atrodas raķešu darbības zonā. Ukraina ir vairākkārt mēģinājusi uz tiem mērķēt ar droniem. Daži uzbrukumi ir bijuši veiksmīgi. Kopumā, ņemot vērā, ka Rostova pie Donas ir galvenais “mezgls” karaspēka un ekipējuma transportēšanai uz fronti, trieciens šajā reģionā var izrādīties postošs Krievijas militārajai loģistikai un radīt ieroču un personāla zaudējumus.

Saskaņā ar ISW analītiķa Džordža Barosa teikto kartē atspoguļota tikai daļa no mērķiem, kurus var identificēt, pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju. Plānojot triecienus, Ukraina var paļauties arī uz izlūkošanas datiem, lai uzbruktu komandpunktiem un citiem mērķiem, kuru atrašanās vietas mainās. “Brigādes vai divīzijas štāba likvidēšana var sagraut simtiem Krievijas karavīru uz vairākām dienām,” norādīja Barosa.

Pēc tam, kad ASV atļāva Ukrainai izšaut Rietumu raķetes dziļi Krievijas teritorijā, jaunieceltais Rostovas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Jurijs Sļusars paziņoja, ka šāds solis rada tiešus draudus reģionam. Viņš uzdeva pārbaudīt bumbu patvertnes un organizēt iedzīvotāju evakuācijas mācības. Sļusars arī vienojās ar 4. gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības armijas komandieri Vladimiru Kucenko par pastāvīgu informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu Rostovas reģiona gaisa telpas drošību.

Ukraina pirmo reizi Krievijas teritorijā izmantoja ATACMS, lai 19. novembrī uzbruktu ieroču arsenālam netālu no Brjanskas. Šo informāciju apstiprināja Krievijas Aizsardzības ministrija un kara noziedznieks Vladimirs Putins. Viņi apgalvoja, ka arsenāls aizdegās no “krītošām raķešu atlūzām”, taču “nav cietušo vai nopietnu bojājumu”. Saskaņā ar Pentagona sniegto informāciju Krievijai izdevās pārtvert tikai divas no astoņām izšautajām ATACMS raķetēm.

Krievijas diktators Vladimirs Putins arī apgalvoja, ka 21. novembrī Ukraina ar britu raķetēm “Storm Shadow” uzbruka Kurskas apgabala Ziemeļu komandpunktam. Tā rezultātā tika nogalināti un ievainoti objekta apsardzes un apkalpojošā personāla karavīri. Viņš neprecizēja viņu skaitu. Saskaņā ar Telegram kanāla “Spy's Dossier” datiem punkts atradās Marjino. Ukrainas armija 20. novembrī tam uzbruka ar “Storm Shadow” raķetēm, par trieciena upuriem kļuva 18 karavīri, vēl 33 tika ievainoti. Lielākā daļa no ievainotajiem bija Dienvidu militārā apgabala un Austrumu militārā apgabala virsnieki, turklāt starp ievainotajiem bija arī trīs Ziemeļkorejas karavīri. Trieciena laikā notikuma vietā atradās arī Ļeņingradas militārā apgabala komandiera pirmais vietnieks ģenerālleitnants Valērijs Solodčuks. Ukrainas avoti ziņoja, ka viņš gājis bojā.