Noskaties ⟩ Saeima svītro no VID likuma normu par informācijas atklātību (2)

VID ir nozīmīga iestāde, jo tā pilda valsts maku. Iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas vilina daudzus, un nereti tajā iesaistās arī paši VID darbinieki. “Nekā personīga” ir stāstījis par savdabīgu “pasūtījuma galdu” dienestā, kad darbinieki palīdzējuši apkrāpt valsti vai safabricējuši lietas pret uzņēmējiem.

Žurnālistiem piekļūt šiem izmeklēšanas un pārbaužu materiāliem ir bijis sarežģīti, jo VID darbinieki ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem izpaust nevar. Taču šis aizliegums nav absolūts. 12. Saeima atbalstīja tā laika finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu un papildināja VID likumu, ka sabiedrības interesēs VID var informēt par savu darbību un atklātajiem pārkāpumiem.

(Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.1 pants. Valsts ieņēmumu dienesta darbības atklātums)

Valsts ieņēmumu dienests, tai skaitā tā sastāvā esošās izmeklēšanas iestādes, dienesta interesēs, kā arī sabiedrības interešu aizsardzības un prevencijas nolūkos var informēt sabiedrību par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem, ievērojot nevainīguma prezumpciju un normatīvajos aktos noteiktos informācijas sniegšanas ierobežojumus. (22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2017.)

Šogad VID tika reformēts. Nodokļu un muitas policija no aiznākamā gada būs finanšu ministra pārraudzībā, bet Iekšējās drošības pārvaldes uzdevumus veiks KNAB. VID atbildība joprojām būs nodokļu un muitas kontrole. Arī amatpersonu deklarācijas un to pārbaudes paliks VID rokās. Tika izstrādāti seši dažādi likumprojekti, par kuriem Saeima nobalsoja šā gada 31.oktobrī.

Saeima, balsojot par VID reorganizāciju, lēma arī par atklātības samazināšanu.

Juridiskā norma, kas iepriekš paredzēja sabiedrības interesēs VID informēt par atklātajiem pārkāpumiem, tagad no pamatlikuma pazudusi.

Harijs Rokpelnis, Saeimas deputāts, ZZS frakcijas priekšsēdētājs

NP: Vai jūs apzināti sašaurinājāt VID darbības atklātību?

H.R.: Jāsaka godīgi, biju palaidis garām šādu elementu. Jo VID reforma, tā bija liela likumprojektu pakete. Bija detaļas, ko izdevās izķert un kam pievērst uzmanību. Šo te es diemžēl esmu palaidis garām.

Artūrs Butāns, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts (NA):

Mums budžeta komisijā nebija ne diskusija, ne atsevišķs balsojums par šādu pantu. Tas mani pārsteidz. Jo es pats salīdzināju gan iepriekšējo, gan jauno (likumu).

Andris Šuvajevs, Saeimas deputāts, frakcijas “Progresīvie” priekšsēdētājs:

Atklāti sakot, man šī informācija ir jauna, ka šī norma par sabiedrības informēšanu ir pazudusi. Es neuzskatu, ka tā nav bijusi apzināta rīcība ne no manas, ne citu deputātu puses, bet, nu, apzināta uzmanība nav tikusi pievērsta.

Edgars Tavars, Saeimas deputāts, "Apvienotā saraksta" frakcijas priekšsēdētājs:

Es uzskatu, ka tā acīmredzot bijusi kļūda.

Tā bijusi kļūda budžeta komisijā, tā bijusi kļūda Finanšu ministrijā. Kā minimums prasītos izdiskutēt un prasīt viedokli no Finanšu ministrijas, no Budžeta komisijas vadītāja, faktiski no Jaunās Vienotības, kādēļ tā.

Jānis Reirs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība)

NP: Vai Saeima apzināti sašaurināja atklātību VID likumā? Par to bija debates komisijā?

J.R.: Nē, debates nebija. Un atklātību samazināt nekādā veidā Saeima negribēja. Mēs strādājām ar to likumu, kuru mums atnesa Finanšu ministrija.

NP: Jūs gribat teikt, ka Finanšu ministrija to apzināti gribēja paslaucīt zem tepiķa?

J.R.: Tas jums jāprasa viņiem. Bet, jā, mēs to nepamanījām.

Finanšu ministrijā VID reformu darba grupu vadīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Olga Bogdanova. Viņa norāda, ka atklātības norma nav pazudusi, tikai pārcelta uz jauno Nodokļu un muitas policijas likumu.

Olga Bogdanova, FM valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos:

Viņa (juridiskā norma) tika iekļauta, pārņemot Eiropas direktīvu par noziedzīgiem nodarījumiem. Attiecīgi tā norma nav svītrota, tā ir pārlikta uz Likumu par Nodokļu un muitas policiju. Mēs fokusējāmies nevis uz saturiskām izmaiņām. Ar šo reformu nebija mērķis mainīt saturiski kaut kādus jautājumus.

Tomēr bijušais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, tagad Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta Edgars Putra atceras, ka likuma izmaiņas par VID darbības atklātību bija attiecināmas ne vien uz veiktajām kriminālizmeklēšanām, bet uz visas iestādes darbu.

Finanšu ministrijas darba grupā, kas šogad strādāja pie jaunās VID reformas un jaunajiem likumiem, nebija pieaicināta neviena nevalstiskā organizācija, kas cīnās par informācijas atklātību. Likumprojekta anotācijā teikts, ka sabiedrības līdzdalība uz šo likumprojektu neattiecas.

Pērn Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" publicēja rakstu sēriju par Daugavpils mēra Andreja Elksniņa dzīvesveidu, kas ir ievērojami dārgāks par viņa ienākumiem. Daugavpils mērs ģērbjas dārgu zīmolu drēbēs, kāzas svin Komo ezera krastā Itālijā, bet dzīvesbiedre iegādājas plašu dzīvokli, neņemot hipotekāro kredītu. VID mēra deklarācijās pārkāpumus neatrada, taču joprojām turpina auditu. Bet atklātais netiks publiskots, pat ja būs pārkāpumi, uzskata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Baiba Šmite-Roķe, VID ģenerāldirektore:

Ja mēs skatāmies uz Andreju Elksniņu kā uz fizisku personu, kā uz Baibu, Kārli vai Pēteri, mēs nedrīkstam šos datus izpaust publiski: tā ir Personu datu regula, kas attiecas uz visiem. Mums tādu tiesību nav.

NP: Un kāds, jūsuprāt, rodas sabiedrībai priekšstats, kad lietas acīmredzami nesakrīt, bet VID par to klusē?

B. Š.-R.: Mēs klusējam tik tālu, cik tālu mums to aizliedz likums. Es pati emociju līmenī varētu daudz ko pateikt, bet te ir jāsaprot, ka VID tās normas ir tikpat stingras kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, jebkuram uzņēmējam. Es neesmu gatava pārkāpt likuma normas. Tad mums ir jāiet uz Saeimu. Un jārunā par to, kad amatpersonas kaut kādos brīžos nav fiziskās personas, bet mēs skatāmies tikai kā uz amatpersonām.

Šobrīd tas, par tiem jautājumiem, kurus jūs uzdodat, būtībā tā ir fiziskās personas privātā dzīve.

Sanita Jemberga, Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra “Re:Baltica” redaktore, izpilddirektore:

Mēs ar to neesam mierā, mēs uzskatām, ka gan sabiedrībai, gan Daugavpils iedzīvotājiem jo īpaši ir tiesības zināt, no kā dzīvo viņu mērs.

Līdz ar to

mēs tiesājamies ar Valsts ieņēmumu dienestu par to, ka Andrejs Elksniņš nav privātpersona, viņš ir amatpersona. Un amatpersonu kontrole ir VID uzdevums.

Medijiem ir vairāki likumi, kas garantē sabiedrības tiesības zināt. Un dod žurnālistiem īpašas privilēģijas, jo viņi darbojas sabiedrības interesēs. Jaunais VID likums samazina atklātību, un sabiedrībai nebūs iespējas vērtēt arī paša Valsts ieņēmumu dienesta darba kvalitāti.

Sanita Jemberga, Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra “Re:Baltica” redaktore, izpilddirektore:

Mēs jau esam pierādījuši, ka privātpersonu intereses nav augstākas par sabiedrības tiesībām zināt, kā viņi gūst ienākumus, ja viņi ir amatpersonas.

Tas bija mūsu tiesvedības gadījums ar Rīgas domi, Nilu Ušakovu un viņa neskaitāmajiem padomniekiem.

Tas, ko mēs ikdienā redzam, ka mūsu iestādes lielākoties nevis atklāj informāciju, bet cenšas atrast likumu, kāpēc neatklāt.

VID ir slavens ar to, ka tur nenotiek nekāda pretīmnākšana, tur notiek teikšana: mums likums to neļauj.

Tā nav patiesība: likums neļauj (izpaust) individuālam cilvēkam, bet ļauj dienestam.

Šonedēļ izsludinātie VID reformas likumi stāsies spēkā no 2026.gada. Saeimas deputāti sola savu kļūdu labot un, vēl pirms reforma stājas spēkā, VID likumā atgriezt normu par pienākumu informēt sabiedrību par atklātajiem pārkāpumiem.

Jānis Reirs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība):

Mans darbs finanšu ministra amatā bija tieši tāds, ka es gribēju panākt, lai sabiedrība tiktu informēta par visiem pārkāpumiem, kas notiek VID. Es domāju, ka mēs šo kļūdu labosim.

Artūrs Butāns, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts (NA):

Man izskatās, īpaši pēc Elksniņa piemēra, ka jālabo. Nacionālā apvienība atbalstīs jebkuru pasākumu šai ziņā.

Andris Šuvajevs, Saeimas deputāts, frakcijas “Progresīvie” priekšsēdētājs:

Vismaz no manas konkrētās gribas, kā likumdevējam , šādai atklātībai ir jābūt. Un, ja to ir nepieciešams ar kaut kādām redakcijām nostiprināt likumā, manuprāt, to ir nepieciešams darīt.

Sanita Jemberga, Baltijas pētnieciskā žurnālistikas centra “Re:Baltica” redaktore, izpilddirektore:

Tik mazā valstī kā mūsējā, kur cits citu pazīst, nav nekādu citu iespēju valsts pārvaldē kā pēc iespējas lielāka atklātība. Jo mazāk mēs slēpjam, jo mazākas ir iespējas veikt kaut kādas aizmuguriskas darbības vai nedarīt kaut ko, kas ir kādam ierakstīts pienākumos.

Es neticu, ka mēs atklātībā dabūsim kaut vienu lietu vairāk, jo pēdējos gados es neredzu tādu tendenci Latvijā, bet vismaz svarīgi nosargāt to, kas šobrīd ir.

Žurnālisti arī vairākkārt ir aicinājuši VID muitas pārvaldi, lai uz Krievijas kara Ukrainā laiku atsakās no slepenības par muitas deklarācijām tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri turpina strādāt ar Krieviju un apiet sankcijas. Taču esam saņēmuši atteikumu. Šo informāciju vienlaikus var atrast Krievijas datu bāzēs, taču šo ziņu ticamību pārbaudīt žurnālistiem nav iespējams.