Rumānijas prezidenta vēlēšanas: cīņu par amatu turpinās labējais populists Džordžesku un liberāle Laskoni

Pēc 99,98% balsu saskaitīšanas konstatēts, ka pirmajā kārtā neatkarīgais kandidāts Džordžesku ieguvis 22,95% balsu, bet liberāli konservatīvās Rumānijas Glābšanas savienības (USR) kandidāte Laskoni – 19,17% balsu, paziņoja Centrālais vēlēšanu birojs (CVB).

Sociāldemokrātiskās partijas (PSD) kandidāts premjerministrs Marčels Čolaku, kurš rīta stundās balsu skaitīšanā bija izvirzījies otrajā vietā, saņēmis 19,15% balsu.

Otrās un trešās vietas ieguvēju šķir tikai nedaudz vairāk kā 2000 balsu.

Šī būs pirmā reize Rumānijas 35 gadus ilgajā postkomunistiskajā vēsturē, kad PSD nebūs sava kandidāta prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas ir milzīgs trieciens valsts ietekmīgākajai partijai.

Pavisam pirmajā kārtā bija 14 kandidāti.

Pēc CVB datiem, vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bijusi 52,4%.

62 gadus vecā Džordžesku iekļūšana otrajā kārtā ir pārsteigums, jo aptaujas viņam neprognozēja tādus panākumus.

Bukarestē strādājošais politiskais konsultants Kristians Andrei aģentūrai AP sacīja, ka Džordžesku negaidītie panākumi uzskatāmi par protestu pret pašreizējo eliti un liecina, ka pamatplūsmas partijas zaudē saikni ar tautu.

Andrei norādīja, ka Džordžesku trūkst darba kārtības un viņam ir neskaidrs un populistisks manifests. Džordžesku iestājas par atbalsta lauksaimniekiem palielināšanu, atkarības no importa samazināšanu un enerģijas un pārtikas ražošanas palielināšanu.

Neilgi pirms vēlēšanām viņš pievērsa uzmanību ar kampaņu platformā "TikTok", aicinot pārtraukt palīdzību Ukrainai. Džordžesku arī skeptiski izteicies par Rumānijas dalību NATO.

Kā norādīts viņa tīmekļa vietnē, Džordžesku ir ieguvis doktora grādu augsnes zinātnē, un 90. gados viņš ieņēma dažādus amatus Rumānijas Vides ministrijā.

Džordžesku "TikTok" kontā publicētajos video redzams, kā viņš apmeklē baznīcu, nodarbojas ar džudo un skrien.

Savukārt Laskoni vēlēšanu kampaņā uzsvēra cīņu pret korupciju. Pirms balsojuma viņa aģentūrai AP sacīja, ka uzskata korupciju par vienu no lielākajām Rumānijas problēmām, kā arī pauda atbalstu aizsardzības izdevumu palielināšanai un palīdzības turpināšanai Ukrainai. Ja viņa uzvarēs otrajā kārtā, viņa būs pirmā sieviete prezidente Rumānijas vēsturē.

Rumānijas prezidenta pilnvarās ietilpst valsts ārpolitikas un drošības politikas noteikšana, viņš ir armijas virspavēlnieks un kontrolē slepeno dienestu darbību.

Līdzšinējais liberāli noskaņotais prezidents Klauss Johanniss, kas stingri iestājies par atbalstu Ukrainai, amatā aizvadījis jau desmit gadus jeb divus pilnvaru termiņus un saskaņā ar likumu vairs nevarēja kandidēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu.