Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām, norāda Latvijas Bankas prezidents

"Mums vēl ir drošības spilvens vienai krīzei," teica Kazāks, uzverot, ka tādējādi uz valsts parādu nedrīkstētu raudzīties vieglprātīgi.

Latvijas Bankas prezidents arī atzīmēja, ka ir nepieciešams stiprināt ekonomikas izaugsmi, jo, augot ekonomikai, parāds kļūs arvien mazāks salīdzinājumā ar ekonomikas izmēru.

Tāpat Kazāks norādīja, ka Latvijai valsts parāda īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir relatīvi mazs.

"Buferis ir tikai vienai kārtīgai krīzei un šo buferi, nudien, izniekot nedrīkst. Līdz ar to parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām. Latvijas problēmu risinājums ir straujāka ekonomikas izaugsme," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Tostarp Kazāks piebilda, ka būtu nepieciešams diskutēt par to, kā veicināt mājsaimniecību patēriņu, jo šobrīd mājsaimniecības joprojām izvēlas uzkrāt, nevis tērēt.

Valsts kases dati liecina, ka 2024.gada oktobra beigās centrālās valdības parāds nominālvērtībā bija 19,42 miljardi eiro jeb 46,36% no prognozētā IKP.

Jau vēstīts, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gadā vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds veidoja 17,578 miljardus eiro jeb 45% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 1,54 miljardiem eiro jeb 9,6%. Vispārējās valdības parāda pieaugumu 2023.gadā ietekmēja trīs jaunu eiroobligāciju emisijas.