Video ⟩ Aiz priekškara: NATO valstis ir atklāti iesaistījušās karā pret Krieviju, spriedelē Kremļa propagandisti

Putins paziņoja, ka līdz ar šiem ukraiņu uzbrukumiem, kurus tie varēja veikt tikai ar Rietumu līdzdalību, "Rietumu izprovocētais reģionālais konflikts ir ieguvis globālu mērogu". Kremļa ideologi visi kā viens skandēja, ka notikušais nozīmē tikai vienu - NATO valstis ir atklāti iesaistījušās karā pret Krieviju, tādēļ agresorvalsts ir tiesīga veikt uzbrukumus šīm valstīm.

Raidījuma "60 minūtes" vadītāji Jevgeņijs Popovs un Olga Skabejeva uzsvēra, ka Krievija nekad nav gribējusi šādu eskalāciju, bet tā nevarot neatbildēt uz Rietumu provokācijām. Pēc propagandistu domām, tieši ASV prezidents Džo Baidens ir tas, kurš vēlas Krieviju ievilkt kodolkarā.

Zīmīgi, ka krievi ne ar vienu vārdu nepieminēja Ukrainas Rietumu sabiedroto vairākkārtīgi uzsvērto, ka tieši Krievija pielēja benzīnu kara ugunskuram, iesaistot karadarbībā vairākus tūkstošus Ziemeļkorejas karavīru. Kremļa ideologi līdz pat šim brīdim noliedz ziemeļkorejiešu iesaisti karā, vien uzsver, ka pat tad, ja tāds lēmums tiktu pieņemts, tas būtu leģitīms, jo starp Krieviju un Ziemeļkoreju ir noslēgts savstarpējas palīdzības līgums.

Visa Kremli apkalpojošā ideoloģiskā svīta atkārtoti daudzināja, ka pašlaik Ukrainā notiekošais ir sekas 2014.gada Maidanam, kas patiesībā esot bijis Rietumu sarīkots valsts apvērsums. Neiztrūka arī cinisma pilnu jautājumu ukraiņiem, vai tas, kas tagad notiek, ir tas, "par ko jūs cīnījāties 2014.gadā".

Lai gan ikvienam krievu demagoģijas neapmuļķotam notikumu vērotājam ir skaidrs, ka pašlaik ukraiņi turpina 2014.gadā iesākto cīņu par savu brīvību un tiesībām piederēt Eiropas valstu saimei. Tieši par vēlmi būt neatkarīgai no Krievijas Ukrainu šodien asiņaini soda Kremlis.

Tikmēr par Kremļa naratīvu, ka Rietumi eskalē situāciju un ir atbildīgi par "Oreškin" izmēģinājumu, britu "BBC News" žurnālists Stīvs Rozenbergs raksta, ka "gandrīz trīs gadus ilgs karš Ukrainā ir parādījis, ka tieši Vladimirs Putins uztver eskalāciju kā līdzekli savu mērķu sasniegšanai - šajā gadījumā kontrolei pār Ukrainu vai vismaz mieram uz Krievijas noteikumiem".

Rozenbergs uzskata, ka galvenie eskalācijas momenti Krievijas pilna mēroga iebrukumā Ukrainā ir četru Ukrainas teritoriju pasludināšana par Krievijas sastāvdaļām, Ziemeļkorejas karaspēka izvietošana Kurskas apgabalā, lēmums mērķēt uz Ukrainas pilsētu Dņipro ar jaunu vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti, kam seko draudi uzbrukt Rietumiem.

Draudi un rīcība

Visus, protams, satrauc jautājums, kāda būs tālākā Putina rīcība. Kas sekos, ja Rietumi pienācīgi nenobīsies no "Oreškin" izmēģinājuma?

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts intervijā Latvijas Televīzijai pauda, ka, visticamāk, Krievija neizmantos kodolieročus, taču tā var turpināt dažādas sabotāžas Eiropas valstīs - kā bojātos kabeļus Baltijas jūrā - vai arī, piemēram, apbruņos Rietumiem naidīgas teroristiskas organizācijas.

To nenoliedz arī paši krievi, uzsverot, ka viņi neredz nekādas problēmas ieroču piegādāšanā Jemenas hutiešu kaujiniekiem. Jāatgādina, ka Putins jau jūnijā izteicās, ka Maskava varētu apbruņot Rietumu pretiniekus, ja Ukrainai tiktu ļauts ar Rietumu tāla darbības rādiusa raķetēm veikt triecienus Krievijas teritorijās.

BBC atsaucas uz Apvienotās Karalistes iekšējā izlūkdienesta MI5 direktora Kena Makkaluma brīdinājumu, ka Krievijas militārais izlūkdienests ir iesaistījies kampaņā, lai "ģenerētu haosu Lielbritānijas un Eiropas ielās".

Tikmēr minētais BBC žurnālists Stīvs Rozenbergs atsaucas uz savu sarunu ar "Novaya Gazeta" apskatnieku Andreju Koļesņikovu, kurš apgalvo, ka Putins pats pašlaik nezina, vai viņš izmantos kodolieročus.

"Mēs zinām, ka viņš [Putins] ir ļoti emocionāls cilvēks. Lēmums sākt šo karu arī bija emocionāls solis. Tāpēc mums ir nopietni jāuztver viņa ideja par kodoldoktrīnas maiņu. Viņi saka, ka bailēm no kara ir jāatgriežas, taču tas ir arī eskalācijas instruments. (..) Šajā interpretācijā mums jāatzīst, ka Putins noteiktos apstākļos var izmantot vismaz taktisko kodolieroci ierobežota kodolkara ietvaros. Tas problēmu neatrisinās. Bet tas būs pašnāvības eskalācijas sākums visai pasaulei," uzskata Koļesņikovs.

Rozenbergs domā, ka Putinu nepārprotami virza arī aizvainojums pret Rietumiem un viņš, šķiet, ir apņēmies neatkāpties. Ja piepildīsies Kremļa aprēķins, ka jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps palīdzēs izbeigt karu ar Krievijai izdevīgiem nosacījumiem, tad Maskavai būs viena taktika, bet, ja aprēķins mainīsies, mainīsies arī Krievijas taktika.

"Oreškin" - vai reāla bīstamība?

To, ka krievu jaunās raķetes izmēģināšana, dodot triecienu Dņipro pilsētai, ir nozīmīgs Putina vēstījums Rietumiem, šaubu nav. Cita lieta, cik šis vēstījums ir draudīgs.

"Es vispār nesaprotu, kas mainījās pēc ballistiskās raķetes trieciena. Krievija ir trāpījusi Ukrainai ar citiem potenciālajiem kodollādiņu nesējiem - raķetēm "Kinžal", "Zircon", "Kh-55", "Kh-101" un tagad arī ballistisko raķeti. Jā, tas izskatās draudīgi, bet tas neko nemaina. Lai tas iedarbotos, šādām raķetēm jābūt vismaz simtiem. Pagaidām tās ir tikai dažas, labākajā gadījumā - pāris desmiti. Ballistiskā raķete un tās palaišana ir ļoti dārgs prieks, bet tās radītie bojājumi ir vairākas reizes lētāki. Šādu uzbrukumu efektivitāte ir zema, taču ir liels troksnis. Putins meklē tieši informācijas efektu," opozīcijas izdevumam "Meduza" skaidroja Kvīnsas (ASV) universitātes Starptautiskās un aizsardzības politikas centra zinātniskais līdzstrādnieks un eksperts Krievijas kodolpolitikas jautājumos Maksims Starčaks.

Arī ASV Nacionālās drošības padomes 21.novembrī izplatītajā paziņojumā teikts, ka Krievijai, visticamāk, ir tikai nedaudz šo raķešu un tā, visticamāk, ir tās izmantojusi, lai mēģinātu iebiedēt Ukrainu un tās atbalstītājus.

Domnīcas "RUSI" militāro zinātņu direktors Metjū Savils uzskata, ka šāda ieroča izmantošanai, iespējams, nav milzīgas militāras nozīmes, taču tas ir simboliski svarīgs, jo tas izriet no Krievijas pārskatītās kodoldoktrīnas, ko daudzi uzskata par šādu ieroču izmantošanas sliekšņa pazemināšanu. Tas, viņaprāt, ir parupjš atgādinājums, ka Krievijai ir plašāks dažādu raķešu veidu arsenāls un tā ir gatava to attīstīt tālāk.

Mamikins nolamā Nacionālo bruņoto spēku parādes komandieri

Pirms raķešu epopejas 19.novembra raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" atkal ar savu muļķību spīdēja bijušais eiroparlamentārietis no Latvijas Andrejs Mamikins. Viņš steidza paziņot, ka lielākā Ukrainas armijas komandieru koncentrācija bijusi vērojama Rīgā neatkarības dienas parādē, kurā piedalījušās arī NATO valstis, un viņam bijis pretīgi skatīties, kā atkal pa Rīgas ielām maršē vācieši.

Mamikins, protams, ņirgājās par Latvijas armijas mazskaitlīgumu un slikto ekipējumu. Savukārt, mūsu valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču nosauca par šizofrēniķi, jo viņš, no vienas puses, esot aicinājis ar klusuma brīdi pieminēt karā kritušos ukraiņus, bet, no otras puses, esot mudinājis ukraiņus turpināt cīnīties. Pretrunas šajos vēstījumos gan saredz tikai Mamikins, kuram tas atšķirībā no civilizētās pasaules liekas dīvaini.

Kā iepuvis ideoloģiskais ķirsītis uz sapelējušas kūkas bija Mamikina krievu "mužikam" raksturīgā prastu rupjību izteikšana. Proti, viņš, cenzdamies būt asprātīgs, bet patiesībā sevi apkaunodams, piebilda, ka viss, kas jāzina par Latvijas militāro parādi, ir tas, ka to komandēja sieviete ar zīmīgu uzvārdu Bļodone, kuras uzvārdu viņš izrunāja tā, lai rastos attālas fonētiskas līdzības ar rupju krievu lamuvārdu. Tas arī ir viss, kas jāzina par Mamikinu.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024