1997. gada maijā Lielbritānijā tika nolaupīts un nogalināts skolnieks Džeimijs Laviss. Slepkava un pedofils Darens Vikerss pēc paveiktās ļaundarības negrasījās apstāties un pierunāja zēna ģimeni ļaut viņam ievākties viņu mājā, lai "palīdzētu" meklēt pazudušo. Šis traģiskais stāsts ir šermuļus uzdzenošs piemērs tam, kāds ļaunums var slēpties šķietami vienkāršos, izpalīdzīgos un labsirdīgos cilvēkos.

Astoņus gadus vecais skolnieks Džeimijs Laviss bija dzīvīgs un uzticams bērns, tāpēc tajā 1997. gada maija dienā viņa pazušana pamatīgi satrieca un samulsināja viņa ģimeni. Zēna līķi neizdevās atrast piecus mēnešus, viņa meklēšanai kļūstot par vienu no nozīmīgākajām meklēšanas operācijām reģionā. Vietējā komūna saliedējās kā vēl nekad, lai atrastu zēnu, un meklēšanas vadību uzņēmās vietējais autobusa šoferis Darens Vikerss, kurš pēdējais bija redzējis zēnu.

Pirms Džeimija pazušanas Vikersam nekādu īpašu attiecību ar viņa ģimeni nebija. Viņš stāstīja, ka ierastajā maršrutā, tuvojoties Steilībridžai, autobusā iekāpis puika zilā treniņtērpā. Šoferis ļāvis viņam piedalīties autobusa vadīšanā, ātrumu pārslēgšanā un biļešu izsniegšanā. Tolaik pasažieriem tas nešķita nekas ļauns, gluži otrādi – labsirdīga šofera rīcība. Aculiecinieki vēlāk arī atcerējās, ka Vikerss glāstījis zēna galvu, spēlējies ar viņa matiem.