NMPD komentē arodbiedrības prasības atcelt plānotās darba organizācijas izmaiņas

Kā norādīja dienestā, operatīvā darba organizācija ir dienesta atbildība - brigāžu darba laika, sastāva un izvietojuma izmaiņas notiek regulāri un nav jāskaņo ar arodbiedrībām. NMPD uzskata, ka visas Darba likuma prasības attiecībā uz darbinieku tiesībām tiek ievērotas, tostarp arī koplīgumā noteiktās, un darba līguma izmaiņu parakstīšanas process šonedēļ turpinās.

NMPD ir noslēgts koplīgums ar četrām arodbiedrībām, no kurām pārējās nav izteikušas prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas, piebilst dienestā.

NMPD norāda, ka turpinās sarunas ar LVSADA.

Nākamajam gadam dienestam plānotā finansējuma apjoms un tā samazinājums šobrīd liek atsevišķas darba organizācijas izmaiņas īstenot straujāk, taču tās ir pamatotas un ir izvērtētas, uzsver NMPD.

Visas brigādes un to lokalizācijas punkti tiek saglabāti - izmaiņas skar atsevišķu brigāžu darba laikus vai to sastāvu, uzsver dienestā. Tāpat NMPD piebilst, ka brigāžu sastāvs tiek komplektēts un pilnībā atbilst visām Ministru kabineta prasībām, un darbiniekiem, kuru amata vietas skar šī izmaiņas, ir iespēja turpināt darbu dienestā.

Kā vēstīts, LVSADA sākusi kolektīvā interešu strīda procedūru, iesniedzot NMPD vadībai prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas. LVSADA aicina sākt sarunas izlīgšanas komisijā, bet, ja uzsākto strīdu neizdosies atrisināt sarunu ceļā, arodbiedrība ir gatava vērsties tiesā.

LVSADA prasa atcelt dienesta direktores Lienes Cipules 1.novembrī izdoto rīkojumu, ar kuru noteiktas vairākas izmaiņas darba organizācijā, tajā skaitā par brigādes darbinieka darba vietu, darba laiku, brigāžu skaitu naktīs un darbinieku skaitu brigādēs, paredzot virkni attiecīgu grozījumu darba līgumos.

LVSADA pauž, ka darba koplīgums ar NMPD nosaka, ka savstarpējās konsultācijas par reorganizāciju - datumiem, iemesliem, sekām un pasākumiem, kas tiks veikti attiecībā pret darbiniekiem, - notiek ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms reorganizācijas uzsākšanas. Taču arodbiedrībā uzsver, ka konsultācijas ar tās pārstāvjiem Cipules rīkojuma tapšanas laikā nav notikušas.

Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.

Kolektīva interešu strīda otra puse to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, strīds izšķirams Kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā.

Savukārt, ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.