Dombrovskis: Latvijas 2025.gada valsts budžeta plāns atbilst ES fiskālajiem noteikumiem

Kā aģentūru LETA informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka plānā ir paredzēts vidējais budžeta neto izdevumu pieaugums 4,1% apmērā 2025.-2028.gadā, kā arī ir iekļautas arī reformas un investīcijas, kas risina galvenos izaicinājumus, kas identificēti Eiropas Semestra rekomendācijās.

Dombrovskis pauž, ka Latvija ir sekmīgi iekļāvusies ES jaunajā ekonomiskā pārvaldībā, kura mērķis ir nodrošināt ES fiskālo stabilitāti, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Tāpat viņš skaidro, ka vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, ko jāsagatavo katrai dalībvalstij, stiprina ekonomisko un sociālo noturību, veicina zaļo un digitālo pāreju, kā arī pastiprina Eiropas drošības spējas, pakāpeniski samazinot budžeta deficītu un valsts parādu, atbalstot prioritārās publiskās investīcijas un izaugsmi veicinošas reformas.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ir nākusi klajā ar pirmo Eiropas pusgada rudens paketi, kopš 2024.gada aprīlī stājās spēkā reformētā ES jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma.

Eiropas pusgada rudens pakete ir tapusi laikā, kad pēc ilgstoša stagnācijas perioda ES ekonomika atgriežas pie pieticīgas izaugsmes. Prognoze rāda, ka, kamēr dalībvalstis vajadzības gadījumā veiks fiskālo korekciju, publiskās investīcijas 2025.gadā gandrīz visās dalībvalstīs palielināsies, un vairākās dalībvalstīs ievērojama daļa no tām būs no "NextGenerationEU" Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES līdzekļiem.

EK norāda, ka jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma paredz vienkāršākus un pārredzamākus fiskālos noteikumus. Tajā izmanto vienotu darbības rādītāju - dalībvalsts daudzgadu neto izdevumu virzību, kas atvieglo atbilstības izsekošanu. Ar šo sistēmu arī ievieš uz risku balstītu uzraudzību, kas pielāgota katras dalībvalsts individuālajai fiskālajai situācijai un ļauj veikt pakāpeniskāku fiskālo korekciju, ja tās pamatā ir konkrētas reformas un investīcijas.

EK akcentē, ka jaunā sistēma ļauj pakāpeniski un reālistiski samazināt valsts parāda līmeni, kas pēc Covid-19 pandēmijas un tai sekojošās enerģētikas krīzes ir ievērojami palielinājies. Saskaņā ar jauno sistēmu visas dalībvalstis savos vidēja termiņa plānos iekļauj reformas un investīcijas, kas paredzētas, lai īstenotu ES kopīgās prioritātes un novērstu problēmas, kas identificētas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos Eiropas pusgada kontekstā. Tās ietver zaļo un digitālo pārkārtošanos, sociālo un ekonomisko noturību, enerģētisko drošību un aizsardzības spēju veidošanu.

EK ir novērtējusi, ka no 21 plāna jaunās sistēmas prasībām atbilst 20 plāni, un ir noteikusi ticamu fiskālo virzību, lai nodrošinātu, ka attiecīgo dalībvalstu parāda līmenis tiek noturīgi samazināts vai saglabāts piesardzīgā līmenī. Tas attiecas uz Horvātiju, Kipru, Čehiju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Īriju, Grieķiju, Itāliju, Latviju, Luksemburgu, Maltu, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju un Zviedriju. Attiecībā uz šīm dalībvalstīm EK iesaka ES Padomei apstiprināt to plānos iekļauto neto izdevumu virzību. Attiecībā uz Nīderlandi EK ir ierosinājusi ES Padomei ieteikt tādu neto izdevumu virzību, kas atbilst tehniskajai informācijai, kuru EK nosūtīja jūnijā.

EK ir arī novērtējusi 2025.gada budžeta plānu projektus, ko iesniegušas 17 eirozonas dalībvalstis, un ir pārbaudījusi, vai tie ir piemēroti pirmie soļi attiecīgo vidēja termiņa plānu īstenošanā. EK, vērtējot budžeta plānu projektus, galvenokārt pievēršas neto izdevumu pieaugumam 2024.-2025.gadā, novērtējot, vai neto izdevumi nepārsniedz dalībvalstu vidēja termiņa plānos noteiktos maksimālos apjomus, ja šāds plāns ir pieejams un atzīts par atbilstošu jaunajai sistēmai.

Astoņas eirozonas dalībvalstis ir nodrošinājušas atbilstību fiskālajiem ieteikumiem, novērtēts, ka Grieķija, Kipra, Latvija, Slovēnija, Slovākija, Itālija, Horvātija un Francija ir nodrošinājušas atbilstību ieteikumiem, jo prognozēts, ka to neto izdevumi nepārsniegs maksimālos apjomus, savukārt Igaunija, Vācija, Somija un Īrija nav pilnībā nodrošinājušas atbilstību ieteikumiem, jo tiek prognozēts, ka neto izdevumi pārsniegs attiecīgos maksimālos apjomus.

Luksemburga, Malta un Portugāle nav pilnībā nodrošinājušas atbilstību ieteikumam: lai gan to neto izdevumi prognozēti maksimālo apjomu robežās, šīs valstis saglabās enerģētikas ārkārtas atbalsta pasākumus, nevis līdz 2024.-2025.gada ziemai tos pakāpeniski pārtrauks, kā ieteikusi ES Padome. Savukārt Nīderlande nav nodrošinājusi atbilstību ieteikumam, jo tiek prognozēts, ka neto izdevumi pārsniegs maksimālos apjomus, bet Lietuvai pastāv risks neatbilst ieteikumam, jo tiek prognozēts, ka neto izdevumi pārsniegs tempu, kādu EK uzskatītu par piemērotu pirmo soli jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas īstenošanā.

LETA jau rakstīja, ka valdība 14.oktobrī apstiprināja Latvijas Vispārējās valdības budžeta plānu 2025.gadam. Budžeta plāna projekts atspoguļo aktuālāko novērtējumu par 2024.gadu, kā arī ņem vērā visus lēmumus, ko Ministru kabinets (MK) ir pieņēmis 2025.gada budžeta izstrādes laikā.

Tas ietver to pašu informāciju attiecībā uz 2025.gadu, kas ir pamatā valdības atbalstītajam likumprojektam par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Vispārējās valdības budžeta plāns 2025.gadam ir sagatavots bastoties uz 2024.gada jūnijā izstrādāto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas 2025.gadam paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 2,9%.

Fiskālās attīstības scenārijs 2025.gadam ietver scenāriju pie nemainīgas politikas, kā arī mainīgas politikas scenāriju. 2025.gada budžets ir sagatavots, prognozējot, ka vispārējās valdības budžeta nominālais deficīts 2025.gadā būs 2,9% no IKP, neieskaitot fiskālā nodrošinājuma rezervi.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2024.-2028.gadam izstrādāts 2024.gada jūnijā, balstoties uz 2024.gada pirmā ceturkšņa IKP datiem, kā arī līdz šā gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju.

Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM ir konsultējusies ar Starptautisko Valūtas fondu, EK un banku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2024.gada 10.jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Prognožu pamatā ir pieņēmums, ka 2024.gada otrajā pusgadā, pēc EK pavasara prognozēm, Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikā izaugsme kļūs straujāka, tāpēc Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir 1,4%, bet 2025.gadam - 2,9%, kas sakrīt ar FM februārī sagatavotās Latvijas Stabilitātes programmas 2024.-2028.gadam prognozēm. Tuvākajos trijos gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, stabilizējoties līmenī ap 2,5%.

Vispārējās valdības budžeta plāna 2025.gadam sagatavošanā tika ņemts vērā MK lēmums par Fiskālās disciplīnas likumā pieļaujamā strukturālā deficīta paaugstināšanu no 0,5% no IKP līdz 1% no IKP.

Ņemot vērā paredzētos grozījumus pieļaujamā strukturālā deficīta apmērā, nav paredzēta jaunu izdevumu pasākumu atzīšana par vienreizējiem, attiecīgi vienreizējo pasākumu tvērums sašaurināts līdz tiem pasākumiem, kas attiecināmi uz apstiprinātajiem un vairāku gadu garumā realizējamajiem investīciju projektiem, kā arī saglabāts pakāpeniskas amortizācijas noteikums attiecībā uz valsts aizsardzības bāzes izdevumu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, min FM.

Vispārējās valdības budžeta plānā 2025.gadam paredzēts finansējums prioritārajiem pasākumiem valsts drošībai, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem 1,5 miljardu eiro apmērā, tostarp 2025.gadam 392,4 miljoni eiro jeb 0,9% no IKP. Ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu, papildus jau iepriekš piešķirtajam bāzes finansējumam, prioritāro pasākumu īstenošanai tiks izmantoti vairāki kompensējošie pasākumi.

Atšķirībā no finansējuma avotiem iepriekšējos divos budžeta ciklos, vairs netiks izmantoti finanšu līdzekļi ārpus fiskālās telpas. 2025.gadā 72% jeb 284,3 miljoni eiro no minētā finansējuma iezīmēta vienīgajai vidēja termiņa budžeta prioritātei - drošībai, veidojot 0,6% no IKP, norāda FM.

Iekšējo risku risināšanas un drošības līmeņa paaugstināšanas nolūkā lielākie papildu resursi Vispārējās valdības budžeta plānā 2025.gadam iezīmēti iekšlietu dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes atalgojuma palielināšanai par 10% un jaunās piemaksas ieviešanai par darbu dienestā - 90,1 miljons eiro, bet 2025.-2028.gadiem - vairāk nekā 360 miljoni eiro.

Prioritārais virziens "Drošība" nākamajam gadam ietvert arī tādas papildu izdevumu pozīcijas kā 65 miljonus eiro pasākumu plāna atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā īstenošanai, kamēr 50 miljoni eiro paredzēti Ukrainas atbalstam (atbilstoši noslēgtajam līgumam par militāro atbalstu), 23 miljoni eiro paredzēti munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai, bet 15 miljoni eiro paredzēti radaru iegādei vēja parku attīstībai.

Vēl 10,1 miljons eiro paredzēts Valsts drošības dienesta darbības prioritāro jomu stiprināšanai un Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai, 4,8 miljoni eiro - pastiprinātās robežapsardzības sistēmas darbības režīma pagarināšanai, bet 4,3 miljoni eiro - valsts materiālo rezervju nokomplektēšanai atbilstoši nomenklatūrā plānotajam apjomam, kā arī to atjaunināšanai un uzturēšanai.

Savukārt 2,6 miljoni eiro atvēlēti saistībā ar sarežģīto ģeopolitisko situāciju Latvijas pierobežā, lai stiprinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbības nepārtrauktību un Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu gatavību ārkārtas gadījumos, tostarp militāros apdraudējumos nepieciešams nodrošināt ar atbilstošiem pasākumiem un krājumiem, lai nodrošinātu palīdzību specifisko traumu gadījumos.

Vēl 3,2 miljoni eiro paredzēti apcietināto un notiesāto personu konvojēšanas funkcijas pārņemšanai no Valsts policijas uz Tieslietu ministriju. Savukārt 1,5 miljoni eiro paredzēti citiem prioritāriem pasākumiem drošības jomā - krīzes vadības centra kapacitātes nodrošināšanai un Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO, Ņujorkā darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

Atbalstīts prioritārais pasākums ar mērķi stiprināt kiberdrošību, tam ieplānojot papildu finansējumu 12,5 miljonus eiro apmērā 2025.gadam, kā arī pasākums saistībā ar militārā poligona "Sēlija" piekļuves ceļa uzlabošanu un vienības tilta Daugavpilī pārbūves mobilitātes uzlabošanu, iezīmējot tam 2,3 miljonus eiro 2025.gadam. Šie pasākumi varētu tikt finansēti ES fondu programmu ietvaros.

Tāpat Vispārējās valdības budžeta plānā 2025.gadam paredzēts īstenot pasākumus Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai (atbalsts minimālo ienākumu palielināšanai, elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanai un uzturēšanai), kā arī neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai un informācijas tehnoloģiju sistēmu drošības pilnveidošanai, iezīmējot kopumā vairāk nekā 40,5 miljonus eiro, kur 30 miljoni eiro ir paredzēti pedagogu atalgojuma pieaugumam, tostarp pedagogu darba samaksai atbilstoši aktualizētajam skolēnu skaitam.

Ar nodokļu politikas izmaiņām saistītā pasākuma (dotācija pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai) finansēšanai iezīmēti 67,5 miljoni eiro.