Tiesa atzīst par pamatotu aizliegumu rīkot Krievu savienības sapulci pret okupekļa demontāžu (1)

AT skaidro, ka sapulces, gājiena un piketa galvenais mērķis ir ļaut sabiedrībai pulcēties un kopīgi publiski paust savu viedokli vai uzskatus. Šo tiesību izmantošana uzskatāma par būtisku demokrātiskas sabiedrības elementu, kas nodrošina sabiedrības iespēju ietekmēt politiskos procesus, tostarp arī kritizējot valsts varu un protestējot pret valsts rīcību. Taču pastāv gadījumi, kad demokrātiskā sabiedrībā tomēr ir pieļaujams šīs tiesības ierobežot.

Tiesa atzina, ka ar mērķi aizsargāt valsts demokrātisko iekārtu un sabiedrisko drošību, kas kalpo arī kā valsts un tās demokrātiskās iekārtas pašaizsardzības instruments, vispārīgi var pamatot pulcēšanās brīvības ierobežošanu.

Pārbaudot, vai gājiena aizliegšana bija samērīgs līdzeklis leģitīmo mērķu sasniegšanai, AT uzsvēra ģeopolitiskā konteksta nozīmi. Apstākļos, kad Krievija realizē agresiju pret citām valstīm, Latvijai savas valsts suverenitātes, teritoriālās integritātes un demokrātiskas iekārtas saglabāšanai ir īpaši rūpīgi jāattiecas pret to, ka varētu tikt radīta augsne agresiju pamatojošiem viedokļiem vai citādi veicināta agresijas atbalstīšana.

AT nesaskatīja, ka rajona tiesas novērtējums par pulcēšanās brīvības ierobežojuma samērīgumu konkrētajā politiskajā un ģeopolitiskajā kontekstā būtu nepamatots. Tiesai neradās šaubas, ka pieteiktais gājiens sniegtu platformu sabiedrību šķeļošu un Krievijas agresiju vai to pamatojošo naratīvu atbalstošu viedokļu paušanai. Attiecīgi AT piekrita rajona tiesas secinātajam, ka gājiena aizliegšana konkrētajā gadījumā bija samērīga.

LKS bija pieteikusi gājienu pret pieminekļa demontāžu Uzvaras parkā. Gājiens bija plānots, pirms vēl uzsākta būvlaukuma iekārtošana pieminekļa nojaukšanai.

Būvlaukumu pieminekļa nojaukšanai Uzvaras parkā sāka iekārtot 2022.gada 22.augustā, bet dienu vēlāk tika nogāztas pieminekļa kompleksā esošās karavīru skulptūras un vēl dienu vēlāk - arī sievietes tēla statuja. Savukārt 25.augustā pēc vairāku stundu kalšanas tika nogāzts 79 metrus augstais obelisks.

Administratīvā rajona tiesa Rīgas pilsētas izpilddirektora 22.augusta lēmumu aizliegt LKS pieteikto sapulci pie pieminekļa atzina par tiesisku. Spriedums tika pārsūdzēts AT.