Digitālās infrastruktūras koplietošana – atslēga izaugsmei un ilgtspējai

Eiropas Savienība (ES) izvirzījusi mērķus: līdz 2030. gadam vismaz 90% mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ES būs sasnieguši vismaz pamata līmeni digitālajā intensitātē; 75% ES bāzēto uzņēmumu izmantos mākoņpakalpojumus, veiks lielo datu analīzi, kā arī pielietos mākslīgo intelektu (MI). 2023. gadā ES pamata digitālā intensitāte bija sasniegta tikai 59% MVU (Latvijā tādu bija 52%), savukārt 45% uzņēmumu izmantoja mākoņpakalpojumus (Latvijā tādu bija 36%).

Šo mērķu sasniegšanai būtiskas investīcijas digitālajā infrastruktūrā – platjoslas internets, uzticama sakaru tīkls, kā arī jaudīgi datu centri, kas var piedāvāt datu apstrādi un skaitļošanas pakalpojumus. Privātam uzņēmumam tās ir ievērojamas investīcijas, tāpēc nozīmīga ir valsts loma nodrošinot infrastruktūru, ko ikvienam izmantot, lai īstenotu savas uzņēmējdarbības ieceres.

Vienota infrastruktūra un risinājumi

Kāpēc digitālās infrastruktūras koplietošana? Viens no piemēriem ir platjoslas tīkls – bez valsts un ES fondu atbalsta šāda tīkla attīstīšana būtu nepaceļamas investīcijas uzņēmējiem vai reģionu iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības uz kvalitatīvu interneta savienojumu. Šīs investīcijas uzņemoties valstij, komersanti par nomas maksu var izmantot izbūvēto tīklu, savukārt iedzīvotāji var izmantot šo komersantu pakalpojumus.

Vidējās jūdzes platjoslas tīklu izbūvēja un uztur LVRTC, kas atbild arī par citiem digitālās infrastruktūras projektiem, piemēram, mākoņdatošanas risinājumiem valsts un pašvaldību iestādēm, datu centriem privātajiem uzņēmējiem, nacionālajiem identitātes rīkiem un to nodrošināšanu iedzīvotājiem, kā arī integrācijas risinājumu pieejamību komersantiem.

Koplietojamu digitālo risinājumu izstrāde un ieviešana ir nozīmīgs atbalsts gan privātajam, gan publiskajam sektoram. Izmantojot šādus risinājumus kvalitatīvi un droši rīki kļūst pieejami gan maziem un vidējiem uzņēmumiem gan lielām organizācijām, gan valsts pārvaldes iestādēm, kurām kvalificētu resursu trūkums nereti ir izaicinājums ceļā uz digitālās transformācijas mērķu sasniegšanu,

“eParaksts ir viens no Latvijas veiksmes stāstiem digitālās transformācijas jomā,” norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. “2011. gadā mēs ieviesām ES pirmo pilnībā virtuālo drošo elektronisko parakstu. Tobrīd tas bija unikāls digitālais risinājums. Septiņus gadus vēlāk LVRTC radīja ES pirmo pilnībā mobilo identitātes apliecināšanas risinājumu, turklāt iedzīvotājiem un komersantiem tā izmantošana un integrēšana ir bez maksas. 18 gados kopš eParaksta ieviešanas Latvijā tas pierādījis sevi kā neatņemamu digitālās ikdienas sastāvdaļu. Šobrīd eParakstu izmanto jau katrs trešais Latvijas iedzīvotājs vecumā no 14 gadiem, un ik dienu to liek lietā vairāk nekā 380 000 reižu. Tas ir veiksmīgs piemērs valsts izstrādātam risinājumam, kas sniedz jaunas iespējas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.”

Investīcijas nākotnes tehnoloģijās

Augot uzņēmēju un sabiedrības pieprasījumam pēc tehnoloģiju jaudām, jāsāk investēt arī jaunās paaudzes tehnoloģijās un risinājumos, kas spēs to apmierināt. Lai jau laikus liktu pamatu inovatīvu risinājumu vispārējai pieejamībai nākotnē, kādam tie jāsāk ieviest gana agrīnā attīstības stadijā. Tas nozīmē arī pietiekami lielas sākotnējās investīcijas. Te svarīgu lomu var spēlēt tieši publiskais sektors, uzņemoties vadību jaunas tehnoloģijas ieviešanā, lai uzņēmēji ar samērīgākām investīcijām to varētu izmantot savu iniciatīvu īstenošanai.

Viens no piemēriem ir kvantu tehnoloģijas, ar kuru attīstību tiek saistības ambīcijas uz ievērojamu pienesumu pasaules ekonomikai un nepieredzētu lēcienu datoru jaudās, produktivitātē un tehnoloģiju iespējās. Kvantu šifrēšanai nākotnē ir milzīgs potenciāls, taču tas ir īstenojams tikai centralizēti un caur koplietojamu infrastruktūru. LVRTC koordinētā projektā “Nacionāla līmeņa kvantu komunikācijas infrastruktūras sistēmu un tīklu izveide” ir paredzēts attīstīt un pētīt kvantu sakaru infrastruktūru, tostarp izmantot datu šifrēšanu veselības un finanšu, kā arī publiskajam sektoram.

Tāpat aizvien plašākie dzīvotāju un organizāciju ikdienā ienāk mākslīgā intelekta (MI) risinājumi. Tos ieviešot ikdienā arvien plašāk organizācijas saskaras ar izaicinājumu, ka ne visus datus var nekontrolēti dot lielajiem "mākoņiem". Ir vajadzīgi risinājumi, kas nodrošina datu apstrādi kontrolētā vidē, kuru radīšana organizācijām individuāli nav pa kabatai. Ņemot vērā tehnoloģiju specifiku un ievērojamo cenu, paredzams, ka dabiski veidosies MI skaitļošanas “salas”.

“MI risinājumu pieprasītās skaitļošanas jaudas nevar apmierināt serveris zem galda. Ja uzņēmums plāno ieviest MI rīkus, primāri ir jādomā par skaitļošanas jaudām, ko šo rīku izmantošana paģērēs un par uzticamu partneri, kurš atbildīgi izturēsies arī pret apstrādājamiem datiem,” atzīmē Ģirts Ozols.

5. decembrī Mūzikas namā “Daile” notiks Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) konference “FOKUSS. NĀKOTNE”. Tā tiks veltīta mākslīgajam intelektam (MI) un tā regulējumam, piekļūstamības un ilgtspējas jautājumiem, kiberdrošībai un produktivitātei, kas Latvijas un Eiropas IKT nozares kontekstā ir šodienas un vēl vairāk – rītdienas – dienaskārtībā. Šogad pasākumā ar savām zināšanām un pieredzi saistošu sarunu veidā dalīsies Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas IKT nozares autoritātes, tostarp LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Konferences galvenie atbalstītāji ir DocLogix un LMT, partneri – LVRTC, Latvijas Digitālās inovācijas centrs, projekti Code4Europe un SusTool, atbalstītājs – SAP Latvia. Informatīvie partneri – TVNET GRUPA un Latvijas Televīzija.