Bez politiskās programmas, bet ar protestu – tā eksperti raksturo pagājušajā svētdienā notikušo Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas uzvarētāju Kelinu Džordžesku, kura panākumi pārsteiguši un satricinājuši valsti. Kā neatkarīgais kandidāts viņš paudis galēji labējas un prokrieviskas idejas, tāpēc, velkot paralēles ar notikumiem Moldovā un Gruzijā, radušās bažas par Rumānijas politisko nākotni.

Par spīti Krievijas pastrādātajām zvērībām Ukrainā, daļa sabiedrības pat postsociālistiskajās valstīs joprojām vai nu neapzinās riskus savai drošībai, vai kļuvuši par Kremļa propagandas upuriem. Rumānija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ar 19 miljoniem iedzīvotāju un līdz šim bijusi viena no proeiropeiski stabilākajām valstīm salīdzinājumā ar Ungāriju, Slovākiju vai kaimiņieni Bulgāriju. Tomēr prezidenta vēlēšanu pirmā kārta demonstrējusi populistisko tendenču izrāvienu arī šajā reģionam nozīmīgajā valstī.