Kā cīnīties ar stresa postošo ietekmi uz veselību: padomi kaitējuma mazināšanai

Neignorē stresa pazīmes!

"Šobrīd ir jābūt īpaši vērīgiem, sekojot līdzi savai pašsajūtai un ķermeņa reakcijām, kas nereti pasaka priekšā, ka dzīvojam stresa apstākļos," norāda farmaceite.

Bezmiegs, imūnsistēmas darbības traucējumi, pastiprināta matu izkrišana, svara izmaiņas, straujas garastāvokļa maiņas, palēnināta smadzeņu darbība, samazināta hormonu ražošana un citu veselības problēmu izraisītājs var būt stress.

Lai gan zināms, ka stress noteiktās devās ir normāls un pat veselīgs, daudzi cilvēki aizvada savas dienas pārmērīgā satraukumā un steigā, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot savu labklājību. Mūsdienās stress ir kļuvis par izplatītu parādību ne tikai pieaugušo, bet arī pusaudžu un pat bērnu vidū. Tādēļ, ja regulāri tiek izjusta kāda no minētajām pazīmēm vai vairākas sajūtas kopā, steidzami jādodas pie sava ģimenes ārsta, kas noteiks tālāku ārstēšanu."

Pirmais "signalizē" vēders

Mēdz teikt, ka mīlestība iet caur vēderu, bet tikpat labi šo teicienu var attiecināt arī uz stresu, jo vēders, tā izeja un ar to saistīti traucējumi var būt viens no pirmajiem un jūtamākajiem stresa vēstnešiem. Piedzīvojot paaugstināta stresa apstākļus, visbiežāk tiek novēroti divu veidu traucējumi – zarnu motorika, kas normālos apstākļos ir nepārtraukta, stresa ietekmē apstājas pilnībā vai gluži pretēji – nerviem saņemot impulsu no smadzenēm, zarnas sāk kustēties arvien ātrāk. Pirmajā variantā rodas aizcietējums, bet otrā – šķidra vēdera izeja jeb caureja. Viena vai otra ķermeniskā reakcija ir atkarīga no cilvēka temperamenta un nervu sistēmas uzbūves.

"Ja stress ir pastāvīgs un jau kļuvis hronisks, var iedzīvoties arī tādā veselības problēmā kā kairināto zarnu sindroms, kas var ilgt no pāris dienām līdz pat vairākiem mēnešiem.

Tie ir funkcionāli zarnu darbības traucējumi, kas ietekmē cilvēka gremošanas sistēmu, izraisot vēdera sāpes, krampjus, vēdera uzpūšanos, arī caureju un aizcietējumu. Ja ar slimības simptomiem laikus vēršas pie ārsta, šī slimība nav bīstama un to var novērst ar īpašu diētu un stresa līmeņa samazināšanu. Savukārt, ja stresa ietekmi nav iespējams mazināt pašam, ārstēšanā nepieciešama arī psihoterapeita iesaiste," iesaka Ilona Sinkeviča.

Neizskaidrojamas svara svārstības

Farmaceite skaidro, ka cilvēki, kuri dzīvo pastāvīga stresa apstākļos, nereti piedzīvo sākotnēji neizprotamas svara izmaiņas. Tā, piemēram, ir cilvēki, kuriem stresa dēļ apetīte samazinās vai pazūd pavisam, taču svars nekrītas vai pat pieaug. Šī problēma skar arī tos, kuri it kā ēd veselīgi un regulāri nodarbojas ar sportu. Tas skaidrojams ar to, ka stresa situācijās paaugstinās stresa hormona kortizola līmenis asinīs, iedarbinot dažādus mehānismus, kas cita starpā veicina arī aptaukošanos. Turklāt

stresa izraisītu aptaukošanos visbiežāk var atpazīt pēc tā, ka cilvēks kļūst apaļāks tieši viduklī.

“Mūsu ēšanas paradumi un izvēlētais ēdiens ne vienmēr ir apzināta darbība, jo to ietekmē arī hormoni, tai skaitā kortizols, ko ražo virsnieru dziedzeri. Stresa situācijās, kad kortizola līmenis ir paaugstināts, var tikt novērots nekontrolēts pārtikas patēriņš, ko mēdz saukt arī par emociju vai stresa apēšanu.

Lai samazinātu kortizola līmeni, ieteicams ierobežot alkohola patēriņu, arī kofeīnu, noteikti izgulēties vismaz septiņas astoņas stundas.

Vēlamas arī mērenas fiziskas aktivitātes – šeit svarīgi nepārspīlēt, jo paaugstināta stresa gadījumos nav ieteicama pārlieku liela fiziskā slodze,” norāda farmaceite Ilona Sinkeviča.

Biežas galvassāpes

Galvassāpes ir viena no visbiežākajām veselības problēmām, ko izjūt cilvēki visā pasaulē. Tās ierobežo un negatīvi ietekmē cilvēku ikdienu kā darbā, tā brīvajā laikā. Galvassāpes var iedalīt divās grupās: primārajās un sekundārajās galvassāpēs.

Sekundārās jeb simptomātiskās galvassāpes rodas pēc galvas traumām, hormonu svārstību rezultātā, vīrusa un bakteriālu infekciju dēļ, kā arī dažādu fizisku un psihoemocionālu saslimšanu gadījumā. Nosakot skaidru to cēloni, sekundārās galvassāpes var novērst.

Savukārt

primārās galvassāpes visbiežāk tiek saistītas ar saspringumu, tāpēc, veicot izmeklējumus, netiek uzrādītas nekādas veselības novirzes. Tomēr cēlonis vairumā gadījumu ir augsts stresa līmenis, pārlieku liela slodze un nogurums.

Sāpes rodas kakla, sejas un plecu muskulatūras sasprindzinājuma dēļ, un tās būs nelielas, vidējas vai vidēji stipras, ar spiedošu vai velkošu sajūtu, jūtamas visā galvā. Saspringuma sāpes var ilgt no dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Tā kā darbs ar sevi prasa laiku, tad, lai mazinātu šādas galvassāpes, iesākumā var mainīt fiziskos faktorus – regulāri atpūtināt acis, ja strādā ar datoru, samazināt laiku, kas pavadīts pie datora, utt.

Kā cīnīties ar stresa postošo ietekmi

Ar stresu var sākt cīnīties, veicot nelielas izmaiņas ikdienas darbībās. Sākot no laika plānošanas, kurā ikdienā tiek veltīts laiks arī sev, un pāris minūtes elpas atvilkšanai starp visiem darbiem, beidzot ar ikdienas dzīves aplūkošanu “no malas”. Laika plānošana ļaus rūpīgi sakārtot ikdienu tā, lai katrai lietai atliktu laiks. No sākuma ir jāpadomā par lietām, kas ir svarīgas tieši jums, un tikai tad ķerieties pie tām, kuras būtu svarīgas citiem.

Saplānojiet darbus, maltītes, atpūtas un pārdomu brīžus, veltiet daudz vairāk laika sev, jo tas atmaksāsies ar precīzu ikdienas ritmu bez stresa.

Lai saprastu, kas jums ir svarīgi un kas nav tik svarīgi, ir jāpaskatās uz lielo bildi no malas – jādomā ilgtermiņā un jāizvērtē lietu svarīgums. Nav nepieciešams satraukties par lietām, kuras nevar mainīt šodien, bet rīt jau tās būs aizmirstas.

"Lai ilgtermiņā uzvarētu stresu un tā radītās sekas, noteikti būtu nepieciešams mainīt ikdienas ritmu un izmēģināt ko jaunu.

Esiet fiziski aktīvi, sportošana izraisa tā dēvētā laimes hormona jeb endorfīna izdalīšanos, kas dabīgā veidā mazina stresu un uzlabo garastāvokli.

Pavadiet laiku, socializējoties ar draugiem vai ģimenes locekļiem, kas būs lielisks veids kā relaksēties, pozitīvi “uzlādēties” un smieties – tas mazinās sasprindzinājumu, uzlabos asinsrites darbību un sirds veselību. Meditējiet. Ir pierādīts, ka, atvēlot laiku meditācijai, koncentrējoties uz elpošanu, sarūk stresa līmenis un var samazināties stresa izraisītas veselības problēmas. Mēģiniet pēc iespējas vairāk laika pavadīt pie dabas. Svaigs gaiss, saules gaisma un dabas ainavas var samazināt stresa līmeni, labvēlīgi ietekmēt ķermeni un uzlabot pašsajūtu," iesaka Ilona Sinkeviča.

Vitamīni pret stresu

B grupas vitamīni labvēlīgi iedarbojas uz mūsu nervu sistēmu un uzlabo smadzeņu darbību. B grupas vitamīnu trūkums var izraisīt nervu sistēmas izsīkumu, tas ir pastiprināts garīgs un fizisks nogurums, depresīvs garastāvoklis, pārlieka uzbudināmība, atmiņas traucējumi, koncentrēšanās spēju samazināšanās, samazināta izturība pret stresu, bezmiegs.

Visi B grupas vitamīni piedalās nervu šūnu metabolisma procesos, nervu impulsu pārvadē, līdz ar to nodrošinot visu orgānu sabalansētu, veselīgu darbību.

Lietojot šīs grupas vitamīnus, uzlabojas darba spējas, atmiņa, koncentrēšanās, ir ilgstošāka stresa noturība.

Pie nervu sistēmas stabilizētājiem noteikti jāatzīmē arī magnijs, jo tā deficīts organismā arī izpaužas tāpat kā iepriekš minētie simptomi.

Magnijs ir ļoti svarīgs minerāls, kas mazinās nogurumu, nespēku, nervozitāti un uzbudināmību, kā arī muskuļu krampjus.

Ja ir sasniegts augsts stresa līmenis, tad talkā var nākt arī augu valsts preparāti, kuriem ir nomierinoša, garastāvokli stabilizējoša darbība. Te var palīdzēt, tas pats baldriāns, kuram ir izteikta sedatīva darbība, arī pasiflora, melisa, apiņi, vīgrieze, mātere un kumelīte nomierinās un pozitīvi ietekmes jūsu garastāvokli.

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".