ES aizsardzības komisārs Kubiļus: Eiropa nevar stāvēt malā, kamēr pārējā pasaule bruņojas (1)

Mūsu politiskajā saimē, Eiropas Tautas partijas grupā, esam detalizēti apsprieduši, kā stiprināt Eiropas aizsardzību, kā rezultātā tapa stratēģija “Eiropa, kas aizsargā: Eiropa, kas iestājas par mieru, izveidojot Eiropas Aizsardzības savienību”. Risinājums ir skaidrs: mums ir jārīkojas tagad, un mums ir jārīkojas izlēmīgi gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Raugoties globāli, Maskava un Pekina pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājušas savus aizsardzības budžetus attiecīgi par gandrīz 300% un 600%. Tajā pat laikā ES valstis savus aizsardzības budžetus ir palielinājušas tikai par 20%.

Pat šobrīd ne visas Eiropas NATO sabiedrotās valstis ir sasniegušas mērķi aizsardzībai veltīt 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Eksperti brīdina, ka nākamo piecu gadu laikā Krievija būtu spējīga uzsākt pilna mēroga uzbrukumu ES un NATO. Tāpēc Eiropai beidzot ir jāņem drošība savās rokās un jākļūst spējīgai un gatavai aizsargāt sevi un savas intereses. Savā stratēģijā esam izvirzījuši piecus konkrētus soļus, lai to panāktu.

Pirmkārt, mums ir nepieciešams efektīvs vienots Eiropas aizsardzības tirgus. Eiropas aizsardzības tirgus līdzšinējā nepietiekamā efektivitāte novedusi pie nevajadzīgas dublēšanās un zemas aizsardzības izdevumu lietderības. ES dalībvalstis 78% sava militārā aprīkojuma joprojām iepērk ārpus ES un tas ne tuvu nav labākais risinājums. Karš Ukrainā uzskatāmi pierāda, ka sadrumstalotība un ražošanas jaudu trūkums ievērojami apgrūtina gan munīcijas un rezerves daļu piegādes, gan arī militāro apkopi.

Lai vienotais aizsardzības tirgus darbotos pilnvērtīgi, rūpniecībā būtu jāiegulda daudz vairāk, turklāt intensīvāk jāiesaista mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un jānovērš pārrobežu šķēršļi. Mums steidzami jāuzlabo ražošanas jauda, tai skaitā sekmējot standartizāciju un savstarpēju sertifikācijas atzīšanu. Tāpat mūsu tirgū ir jāintegrē Ukraina, kā arī jāveicina kopīgi iepirkumi ES dalībvalstīs.

Otrkārt, mums ir jāiegulda ES aizsardzības tehnoloģiju nākotnē. Mums ievērojami jāpalielina ieguldījumi jaunās un inovatīvās aizsardzības tehnoloģijās, tostarp saistībā ar kiberdrošību, kosmosu, jaunu materiālu ražošanu, mākslīgo intelektu, kvantu skaitļošanu, mākoņskaitļošanu, lietu internetu, robotiku, biotehnoloģijām un nanotehnoloģijām. Cieši sadarbojoties ar mūsu partneriem visos kontinentos, mums ir arī jāuzņemas vērienīgi un ambiciozi Eiropas projekti, piemēram, pretgaisa aizsardzības vairoga izveide.

Treškārt, mums ir ciešāk jāsadarbojas aizsardzības jomā un jāintegrē sauszemes, jūras, gaisa, kosmosa un kibertelpas jaudas. Ir jāuzlabo arī militārā mobilitāte, kā piemēram, jāparedz konkrēti soļi tā sauktās “militārās Šengenas” izveidošanai, lai nodrošinātu militāro mobilitāti ES ietvaros. Tāpat, mums ir jāizveido pilnībā nokomplektēts un aprīkots Apvienotais štābs, apvienojot gan civilos, gan militāros rīkus, lai pilnībā īstenotu ES integrēto pieeju krīžu pārvarēšanai, sākot no stratēģiskās plānošanas līdz pat misiju faktiskajai īstenošanai.

Ceturtkārt, ir jāparedz lielāks finansējums aizsardzībai, jāuzlabo regulējums, jāpalielina rūpnieciskā jauda un jāuzlabo infrastruktūra. Mūsu ambīcijas aizsardzības jomā varēs īstenot vienīgi ar atbilstošu finansējumu ES daudzgadu budžetā. Vienlaikus mums jāvienkāršo likumdošana un jāmazina administratīvais slogs. Gaidāmajā Eiropas Komisijas plānošanas dokumentā par Eiropas aizsardzības nākotni ir jāiekļauj konkrēti priekšlikumi, lai īstenotu nupat pieņemtā Mario Dragi (bijušā Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja) ziņojuma ieteikumus, kuros uzsvērts, ka Eiropas aizsardzības nozarē nākamajā desmitgadē būtu jāiegulda papildu 500 miljardi eiro. Mums jāatrod jauni veidi, kā finansēt aizsardzības programmas. Tam būtu jāietver arī Eiropas Investīciju bankas (EIB) pilnvaru pārskatīšana un papildu atbrīvojumi no pievienotās vērtības nodokļa. EIB aizdevumu programmā būtu jāatbalsta arī privātie ieguldījumi aizsardzības nozarē.

Visbeidzot, Eiropai vajadzīga spēcīga balss pasaulē. Ciešās starpkontinentālās attiecības un sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm NATO ietvaros joprojām ir mūsu drošības stūrakmens. Tomēr tas neatbrīvo mūs no pienākuma pašiem šeit, Eiropā, kopīgi aizsargāt savas intereses. Patiesa partnerība nozīmē kopīgu atbildību, kopīgas pūles un vienlīdzīgu darba sadalījumu.

Mēs nevaram stāvēt malā, kamēr pasaule ap mums turpina apbruņoties.

Eiropas drošības nākotne ir atkarīga ne tikai no politikas, bet arī no politiskās gribas. Ir pienācis laiks Eiropai uzņemties atbildību par savu aizsardzību. Pasaule mūs vēro.