/nginx/o/2024/10/31/16457295t1h9f05.jpg)
Lai arī it kā atrodamies ekonomiskajā stagnācijā vai pat lejupslīdē, algu kāpums Latvijā vēl aizvien turpinās un, par laimi, temps apsteidz arī inflācijas rādītājus, kas nozīmē, ka arī iedzīvotāju pirktspēja turpina pieaugt. Tajā pašā laikā nozaru saraksts ar vislielākajām algām paliek statisks.
Centrālās statistikas pārvaldes nule publiskotie dati vēsta, ka vidējā darba samaksa valstī šā gada trešajā ceturksnī sasniegusi 1703 eiro, kas ir par nepilniem desmit procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr pēdējā laika gada inflācijas rādītājs ir pie 2% atzīmes, kas cita starpā norāda uz to, ka par vidējo statistisko algu var nopirkt krietni vairāk nekā gadu iepriekš. To pašu var teikt arī par tā dēvēto tipveida jeb mediānas darba samaksu, kas bruto izteiksmē gada laikā ir palielinājusies par 135 eiro jeb 10,8% līdz 1385 eiro. Tiesa gan, šī “tipveida” rādītāja pieaugums neto izteiksmē bijis nedaudz mazāks - 9% un absolūtos skaitļos sasniedzot 1016 eiro. Tādējādi šogad pēc vairāk nekā 30 gadus ilgstošas neatkarības beidzot “parasts strādājošais” ir ticis pie mēneša atalgojuma, kas pārsniedz 1000 eiro “uz rokas”. Vai par to jāpriecājas, droši vien katrs var atbildēt sev pats. Taču jāpriecājas varētu būt par to, ka, samazinoties valsts ekonomikas apjomam, visai plašajā ekonomikas nozaru un apakšnozaru klāstā (kopā vairāk nekā 100) par kurām ir pieejami publiskoti algu dati, izdevās ievērot tikai piecas, kur atalgojums pēdējā laikā ir samazinājies.