Somija apsver aizliegto kājnieku mīnu iekļaušanu savā arsenālā

Kājnieku mīnas, ko paredzētas aprakt vai paslēpt zemē, bieži vien smagi sakropļo upurus, un palīdzības organizācijas daudz kritizē šo ieroču ilgtermiņa ietekmi uz civiliedzīvotājiem.

Taču Somijā šo mīnu izmantošanas aizstāvji norāda, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā valsts drošības vide ir mainījusies, kas mudina varasiestādes pārskatīt šo ieroču izmantošanu.

Somija atteicās no kājnieku mīnām 2012.gadā, pievienojoties Otavas konvencijai jeb Konvencijai par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu. Konvenciju ir parakstījušas 164 valstis.

Taču Somijas armija kopš vasaras izvērtē, vai būtu nepieciešams atkal ieviest arsenālā šādas mīnas, AFP atklāja Aizsardzības ministrija. "Šo novērtējumu motivē mācības, kas gūtas no kara Ukrainā, un saspringtā drošības situācija," norādīja ministrija, piebilstot, ka secinājumi tiks izdarīti nākamgad, kad tiks publicēts ziņojums.

Somija atteicās no gadu desmitiem ilgās politikas neiesaistīties militārās aliansēs un pagājušajā gadā kļuva par NATO dalībvalsti.

Somijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Janne Jākola pagājušajā nedēļā intervijā izdevumam MTV aicināja apspriest sauszemes mīnu izmantošanu un jaunās aizsardzības tehnoloģijas, ņemot vērā mainīgo drošības situāciju.

Ģenerāļa aicinājums izraisīja debates par sauszemes mīnu atkārtotu ieviešanu armijas arsenālā, un vairāki aizsardzības eksperti un politiķi atbalstīja komandiera viedokli.

Somijas premjerministrs Petri Orpo paziņoja, ka trešdien Baltijas un Ziemeļvalstu premjeru sanāksmē Zviedrijā informējis savus kolēģus par nopietnām diskusijām, kas Somijā notiek par mīnām.

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals sacīja, ka Igaunijā notiek līdzīgas diskusijas. "Arī mēs esam Otavas konvencijas dalībvalsts, tāpēc mēs meklējam dažādas iespējas un jaunas tehnoloģijas," sacīja Mihals.

ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ASV piegādās Ukrainai kājnieku mīnas.