Draugi – kuri ir tie notikumi vai nodarījumi, kas varētu likt jums iziet ielās protestēt? Tādi brangāki atgadījumi, kas varētu saniknot un apvienot visu jums līdzīgi domājošo burbuli. Nevis tā, ka viena konkrēta aroda pārstāvji iziet piketēt, lai pieprasītu lielākas algas. Bet tā pamatīgi – dažādu vecumu un nozaru pārstāvji iziet ielās ar plakātiem rokās, lai pamatīgi izkliegtos.

Es, piemēram, tagad skatos uz tiem “Rail Baltica” iztrūkstošajiem astoņiem centimetriem un domāju – ja par šito brīnumu beigās neviens nesēdēs aiz restēm, tad gan no iedzīvotājiem jābūt kādai asākai reakcijai. Reāli vesels bars cilvēku, kas saņem 20 tūkstošu mēnešalgas un vienkārši, atvainojos, sapiš visu, ko vien iespējams.

Pats neesmu baigi kaislīgs protestos vai atbalstos gājējs. Ja piedalos, tam jābūt kaut kam man tiešām nozīmīgam. Piemēram, vienmēr esmu centies apmeklēt visus Ukrainas atbalsta gājienus un pasākumus. Tāpat piedalījos arī gājienā par Pārdaugavas okupekļa gāšanu. Lielas un svarīgas lietas.

Bet tad ir cilvēku grupa, kas gatava iziet ielās ar plakātiem par katru vismazāko sūdu. Piemēram, “Āgenskalna klīnikā” strādājošo homeopātu Edgaru Medni. Jeb precīzāk – lai paustu atbalstu joku medicīnas praktizētājam, kuram Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome bija ieplānojusi anulēt sertifikātu. Pēc tam, kad viņš sociālajos tīklos sāka izplatīt informāciju, ka no difterijas mirušo zēnu ārsti “noārstējuši” līdz nāvei, kā arī citas nejēdzības, ko adekvātam cilvēkam nevajadzētu paust. Kur nu vēl ārstam.

Par atbalsta piketu uzzināju tikai post factum. To rīkoja partija “Suverēnā vara”, kas ir diezgan likumsakarīgi, jo loģiski, ka joku dakteri aizstāvēt vēlas tieši joku partija. Lai vai kā, bariņš cilvēku tik tiešām bija savākušies, sataisījuši plakātus un izgājuši ielās, jo tieši šis notikums bija licis viņu vadzim salūzt.