Platons kā Sokrāta audzēknis, Aristoteļa skolotājs, Akadēmijas dibinātājs un viens no visietekmīgākajiem domātājiem Rietumu civilizācijā, ir aktuāls joprojām. Viņa darbus turpina izdot sekotāji un tos turpinām lasīt arī mēs – šodien. Savas atziņas viņš pierakstīja kā stāstus un dialogus un mani tajos interesē vairāki atklājumi: atziņa, ka valstij nav vajadzīgi dzejnieki un laiks kā kustīgs mūžības attēls. Par to arī šis raksts.

Viņš pieprasa klausīšanos un iedziļināšanos. Vienmēr būtu jāklausās dziļāk nekā pirmajā slānī – pa virsu. Būtu jāienirst tekstā līdz dzīlēm, lai saprastu dzelmē noslēptas domas. Nicināmie Platona izpratnē ir tie, kas spēj ietekmēt citu cilvēku spriedumus ar savām idejām, nevis zināšanām. Tie nav vārsmotāji, bet gan demagogi. Cilvēku var manīt uz augšu tikai ar zināšanām, nevis pārliecību.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X