Noskaties ⟩ Augošajiem Saeimas tēriņiem Valsts kontroles revīziju negrib, bet cita veida uzraudzību apspriež tikai teorētiski (1)

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) parlamenta budžetu vērtē kā samērīgu, jo gana daudz esot darīts, lai meklētu arī iespējas ietaupīt. Tiesa, ietaupījumi nav faktiska atteikšanās no kaut kā.

Piemēram, deputātu kompensācijām par transportu un īri no sākotnēji plānotajiem gandrīz 570 tūkstošiem eiro ietaupīs vien 47 tūkstošus eiro, kuri tāpat netiktu izlietoti. Tāpat plānots 18,5 amata vietu samazinājums Saeimā, bet tas lielākoties saistīts ar jau šogad un pērn veiktajām optimizācijām.

Turpretī, piemēram, ārštata darbinieku algošanai un līgumdarbiem paredzētais budžets, līdzīgi kā šogad, arī nākamgad pieaugs no 67 tūkstošiem līdz 93 tūkstošiem. Tāpat kā, izmantojot atļautos 2,6 % griestus, par 110 eiro (no 4220 līdz 4330 eiro) pieaugs deputātu algas. To iesaldēšanu Saeimā neatbalstīja un arī mazāku palielinājumu par 2,6% neizskatīja.

Saeima savu budžetu plāno pati. Iespēju, ka to ik pa laikam varētu vērtēt Valsts kontrole, deputātu vairākums šomēnes plenārsēdē noraidīja. To rosināja koalīcijā esošā frakcija “Progresīvie” un atbalstīja opozīcijā esošie “Stabilitātei!” un “Latvijai pirmajā vietā”. Bet pārējie vai nu balsoja pret vai atturējās, lai gan pirms tam atbildīgajā komisijā šim priekšlikumam bija atbalsts. Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (“Progresīvie”) atzīst, ka plenārsēdes balsojums tādēļ bijis pārsteigums. “Mēs esam viena no nedaudzajām valstīm, kur likumdevēja tēriņi netiek pakļauti publiskai kontrolei – tieši lietderības aspektā. Jo, protams, Saeimas budžetu vērtē revidenti, auditori, vai atbilst finanšu plāniem, normatīvajam regulējumam, un, es pieņemu, ka tur viss ir kārtībā. Bet cita lieta ir vērtēt lietderību,” norādīja Ābrama.

Opozīcijas frakciju pārstāvji, kas priekšlikumu noraidīja, norāda, ka tas nav bijis pietiekami izvērtēts. Tas iesniegts trešajā jeb pēdējā lasījumā. Turklāt Valsts kontrole varot būt kā politiskā iznāciena platforma, kā tas bijis Ingunas Sudraba gadījumā, kas liekot domāt par iespējamu interešu konfliktu. Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājas Edgars Tavars norādīja, ka drīzāk jāstiprina Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kas Saeimas budžetu varētu atklāti analizēt.

Dažādas versijas, kā Saeimas budžetu varētu vērtēt labāk nekā Valsts kontroles uzraudzībā, izskan arī abās koalīcijas frakcijās, kas priekšlikumu neatbalstīja. Piemēram, Mieriņa rosina domāt gan par iekšējā audita nodaļu Saeimā, gan iespējamiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kurā ierakstītu – kāda veida revīzijas tad Saeimas deputāti būtu gatavi atbalstīt un kam tās uzticēt.

Tikmēr “Jaunās Vienotības” (JV) deputāts Gatis Liepiņš, kurš pats vada Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju sprieda, ka nekādus grozījumus nevajag, un Saeima jau tagad varot neatkarīgiem auditoriem pasūtīt lietderības revīzijas. “Šobrīd likums atļauj kaut vai trīs, četras, piecas lietderības revīzijas gadā, ja vien Saeima par to vēlas maksāt, protams,” viņš norādīja. Pirms vairākiem gadiem šādi padziļināti analizēts, piemēram, Saeimas autoparks. Taču vēlēšanās par to maksāt vismaz nākamajā gadā Saeimas budžetā neparādās un komisijas vadītājs arī skaidro – izmaksas var būt arī lielākas, nekā atklātās ietaupīšanas iespējas. Par šo pēc intervijas gan arī izvērtās deputāta diskusija ar pie frakcijām nepiederošo Andreju Ceļapīteru, kurš iebilda, ka tieši tādēļ to vajag uzticēt Valsts kontrolei, kura revīziju var veikt sava budžeta ietvaros.

Deputātu vilcināšanos pieņemt attiecīgu lēmumu ar neizpratni vērtē sabiedrībā par atklātību “Delna”. Tur atgādina, ka ierosinājumam ir sena, vairāk nekā desmit gadu vēsture un 2018. gadā Saeimā tika iesniegti vairāk nekā 10 000 platformā manabalss.lv savāktie paraksti ar prasību ļaut Valsts kontrolei Saeimas budžetu revidēt. Priekšlikums pat tika iekļauts vienā no Saeimas kārtības ruļļa grozījumu projektiem, taču vēlāk tā arī palika atvilktnē.

“Delnā” spriež, ka arguments par interešu konfliktu Saeimas un Valsts kontroles attiecībās neiztur kritiku. Organizācijas vadītāja Inese Tauriņa saka: “Jā, labi, Saeima apstiprina amatā. Bet ļoti daudzu iestāžu vadītājus Saeima apstiprina amatā. Tad kāpēc Valsts kontroli nolikt šajā ekskluzīvajā pozīcijā? Tas arguments nešķiet pietiekami nopietns un tas tiešām liecina vairāk par to, ka Saeimas deputāti meklē argumentus, kāpēc kaut ko nedarīt, nevis veikt šīs pārmaiņas un skatīties uz ieguvumiem, ko tās dod.”

Valsts kontrolē ar aktīvu pozīciju notiekošajās diskusijas neiesaistās, bet norāda, ka būtu gatavi revidēt arī Saeimu. “Valsts kontrole ir atvērta tādam vai citādam lēmumam, jo šeit nav runa par pareizu vai nepareizu risinājumu. Tas vienkārši ir Saeimas izšķiršanās jautājums,” norāda valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Un jebkurā gadījumā lietderības revīzijas nenozīmētu pastāvīgu kontroli, bet gan iesaistīšanos pēc vajadzības. Kā riski, kuru dēļ veic lietderības revīziju, tiek uzlūkoti pēkšņs tēriņu pieaugums vai informācija, kas saņemta no iedzīvotajiem, pašas iestādes vai citām kontrolējošām institūcijām.