Noskaties ⟩ “Rīgas satiksmes” politkonsultantu prāva: tiesa nenotic Bemhena un citu bijušo valdes locekļu skaidrojumiem (1)

Taču šī ir pirmā reize, kad tiesa sniedz juridisku vērtējumu agrākajiem Rīgas domes tikumiem, par kuriem gadiem ilgi ziņoja gan “de facto”, gan citi mediji.

Konsultanti tika piesaistīti nevis to kompetences un objektīvas vajadzības dēļ, bet gan drīzāk to politiskās piederības vai pazīšanās dēļ, ar mērķi īstenot finanšu līdzekļu izsaimniekošanu no RS. Šāda tēze atrodama motīvu daļā Rīgas rajona tiesas spriedumam, ar kuru no četriem bijušajiem pašvaldības uzņēmuma valdes locekļiem ar Leonu Bemhenu priekšgalā lemts piedzīt vairāk nekā 1,3 miljonus eiro. Tik liela bija 16 konsultantu vairāku gadu garumā no RS saņemtās atlīdzības summa. Uzņēmuma prasība pret bijušo valdi ir apmierināta pilnībā un tas nozīmē, ka tiesa piekrita – maksājot šiem 16 konsultantiem, “Rīgas satiksmei” nodarīti būtiski zaudējumi.

Tiesas spriedums ir par šādiem konsultantiem: Konstantīnu Gaņinu, Juri Kokinu, Nikolaju Zaharovu, Andri Bērziņu, Igoru Puntusu, Sandri Bergmani, Igoru Kuzmuku, Viktoru Paškovu, Jefimiju Klementjevu, Aleksandru Sakovski, Guntu Šagbazjanu, Valēriju Kononovu, Innu Karpoviču, Alekseju Futu, Natāliju Abramovu un Irinu Semjonovu. Vairāki no šiem konsultantiem bija saistīti ar savulaik Rīgas domē valdošajām partijām “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” – bijuši to biedri, valdes locekļi, kandidāti vai pat Rīgas domnieki.

No bijušā RS valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena tiesa piespriedusi vislielāko summu: viens miljons un 46 tūkstoši eiro piedzīti no viņa individuāli, vēl apmēram 200 tūkstoši eiro piespriesti viņam solidāri dažādās kombinācijās ar trim citiem bijušajiem valdes locekļiem. Vai Bemhens spriedumu pārsūdzēs, “de facto” noskaidrot neizdevās, jo sazvanīts viņš atteicās runāt ar raidījumu.

Otra lielākā summa piedzīta no Irinas Feļdmanes – 86 tūkstoši eiro personīgi un vēl apmēram 150 tūkstoši eiro solidāri. Viņas advokāts Viktors Tihonovs “de facto” apliecina, ka spriedumu noteikti pārsūdzēs.

No Andreja Požarnova tiesa lēmusi piedzīt 40 tūkstošus eiro individuāli un nepilnus 60 tūkstošus solidāri ar citiem, savukārt no Ineses Švekles – 14 tūkstošus eiro individuāli un vēl divus tūkstošus solidāri ar Bemhenu.

“Rīgas satiksmes” advokāti jau iepriekš skaidroja, ka prasība tika celta pret tiem valdes locekļiem, kuri parakstījuši dokumentus šo konsultāciju līgumu ietvaros. Nav pārsteigums, ka ar spriedumu “Rīgas satiksme” ir pilnībā apmierināta.

“Mums likās, ka pēc visiem pierādījumiem tādam tam vajadzētu arī būt. Savukārt uz jautājumu, ka kāds konsultants “kaut ko” ir darījis – nepietiek jau, ka tu “kaut ko” esi darījis. Darbinieks arī var atnākt un kaut ko darīt, sēdēt un kafiju dzert. Jautājums ir – ko tu esi radījis? Un šajā lietā tie konsultanti nevarēja uzrādīt, kāds rezultāts, kāds labums “Rīgas satiksmei” ir bijis no šiem konsultantiem. Jo viens ir variants, ka tu maksā konsultantam un viņš tiešām kaut ko arī rada, kaut kādu produktu, kaut kādu pienesumu. Un otrs, ka tu maksā, bet konsultants skaitās darbā, bet neko nav pienesis, ekonomisko labumu uzņēmumam. Un mūsu ieskatā tieši šie te gadījumi, kas tiesā tika izskatīti, ir tieši tādi, un tiesa tam arī piekrita, ka ekonomiskais labums nav bijis no šiem konsultantiem,” saka RS pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš.

Tiesa spriedumā vairākkārt uzsvērusi, ka valdes locekļi esot pārkāpuši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normu, kas publiskai personai liedz slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst tās darbinieku pienākumos. Tāpat arī līgumi ar konsultantiem slēgti bez vairāku potenciālo kandidātu izvērtēšanas un bez konkursa izsludināšanas. Lai gan valdes locekļi paskaidrojumos apgalvoja, ka konsultantus piesaistīt aicinājuši atbildīgie speciālisti, vairāki liecinieki – RS struktūrvienību vadītāji – to noliedza, jo patiesībā ar konsultantiem viņus iepazīstinājusi vadība.

RS bijušās valdes locekles Feļdmanes advokāts Tihonovs uzskata, ka spriedumā esot daudz vispārinājumu, bet būtu detalizēti jāvērtē, cik daudz ir darījis katrs no konsultantiem. Viņa klientei izvirzīti pārmetumi par pieciem konsultantiem, un katrs esot bijis ļoti vērtīgs profesionālis.

Piemēram, nelaiķis Nikolajs Zaharovs, kurš savulaik bija gan “Rīgas satiksmes” valdes loceklis, gan Rīgas domnieks no “Saskaņas”, kā konsultants par alternatīvās degvielas ieviešanu no RS piecarpus gadu laikā kopumā saņēma 220 tūkstošus eiro. “Nav māksla arī pacelt prasību pret personu, kas jau ilgu laiku ir mirusi, un tagad spekulēt par to, kā viņš ir parādījies uzņēmumā, kurā viņš agrāk ir strādājis. Nu, vai būtu korekti, vajag analizēt un pārmest cilvēkam, kurš ir liels speciālists tankos, un pateikt, ka viņš neko nesaprot no tehnikas, man liekas arī bišķiņ tā kā pārmērīgi. (..) Nu, un kas ir alternatīvā degviela? Kas, mums tanki neiet uz degvielu?” Zaharova algošanu aizstāv Tihonovs.

Tanki ir pieminēti arī spriedumā, taču tiesas pozīcija gan krietni atšķiras: “Attiecībā uz Zaharova kompetenci lietā ir tikai atbildētājas Feļdmanes apgalvojumi, ka konsultants bija pieredzes bagāts cilvēks, kas bija privatizējis tanku rūpnīcu pie Brasas. Tiesai nav skaidrs, kas tieši padara konsultantu kompetentu alternatīvās degvielas realizēšanas jomā.”

No 16 spriedumā minētajiem konsultantiem aktīvajā politikā šobrīd palikuši vien daži – Rīgas domnieks no “Saskaņas” Sandris Bergmanis, Daugavpils pilsētas domes deputāts Valērijs Kononovs, kas nupat piedalījās partijas “Sarauj, Latgale!” dibināšanas pasākumā, kā arī bijušais Rīgas domnieks no “Saskaņas”, tagad Saeimas deputāts no “Stabilitātei!” Jefimijs Klementjevs.

Kādreizējais kanoe airētājs, olimpietis Klementjevs, kurš iepriekš no žurnālistu jautājumiem par savu vai sievas darbošanos Rīgas pašvaldības uzņēmumos burtiski bēga, šoreiz ar “de facto” tomēr runā. Vairāk nekā gada garumā viņš mēnesī no “Rīgas satiksmes” saņēma gandrīz 2200 eiro pirms nodokļu nomaksas par konsultācijām darbinieku veselības uzlabošanas un sporta aktivitāšu izstrādāšanas jautājumos. Starp saviem pienākumiem viņš min darbinieku apbalvošanu sporta sacensībās: “Jā, es kā liels sportists un tad es domāju, ka viņiem bija liels prieks saņemt no manām rokām...”

Klementjevs atzīst, ka viņš varētu piedalīties RS darbinieku apbalvošanas ceremonijās arī par velti, “bet man par to maksā algu. Kāpēc ne?” Taču atlīdzība viņam maksāta “ne tikai par to – es tērēju savu laiku, braucu pie viņiem, viņiem tur bija treniņš, kaut ko pastāstu...” Vaicāts, cik bieži viņš devās uz RS un vai tas bija vairāk nekā pāris reizes mēnesī, Klementjevs atbild: “Es tagad neatceros tāpēc, ka man vēl bija darbs “Rīgas centrāltirgū” (RCT), man tur bija jābūt. Un kā, es Rīgas domes deputāts [biju].” (Klementjevs bija RCT Iekšējās drošības dienesta vadītāja vietnieks fiziskās sagatavotības jautājumos). Vaicāts, vai alga RS tomēr nebija par lielu, Klementjevs atzīst – varbūt arī bija, bet tas neesot atkarīgs no viņa. Par tiesas spriedumu viņš saka: “Negribu ar to neko darīt – kā būs, tā būs”.

Periodā, par kuru celta prasība, Rīgas mērs un partijas “Saskaņa” vadītājs bija Nils Ušakovs. Viņš vienmēr ir noliedzis gan to, ka partijai bijusi loma biedru iekārtošanā Rīgas pašvaldības struktūrās, gan partijas biedru fiktīvu nodarbinātību. Savas domas Ušakovs nemaina arī pēc pirmās instances sprieduma par labu RS. “Es palieku pie šī viedokļa, jā. (..) Es nevaru komentēt dokumentu, kuru es neesmu redzējis vai turējis rokā, vai lasījis.”

Ušakovs arī uzsver, ka spriedums vēl nav stājies spēkā. Tāpat “Saskaņas” līderis arī atteicās komentēt, kādas sekas šim spriedumam varētu būt uz krimināllietu par iespējamajiem fiktīvajiem darbiniekiem “Rīgas satiksmē”. Valsts policijā “de facto” apstiprināja, ka izmeklēšana turpinās.