Noskaties ⟩ Britu sankcijām būtu jātrāpa pa Lemberga slēptajām īpašumtiesībām (4)

Bijušais Ventspils mērs Lembergs kā viens no pirmajiem nonācis Lielbritānijas sankciju sarakstā jaunās britu valdības sāktajā pretkorupcijas kampaņā. Lembergs kopā ar ukraiņu oligarhu Dmitriju Firtašu un Angolas bijušā prezidenta meitu Izabellu duš Santušu nodēvēti par “trim bēdīgi slaveniem kleptokrātiem”.

Lielbritānijas ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka Lembergs ļaunprātīgi izmantojis politisko stāvokli, lai veiktu kukuļņemšanu un naudas atmazgāšanu. Ienākumus viņš centies slēpt investīciju trastos un citās struktūrās, tostarp uz savas meitas Līgas vārda. Tādēļ arī viņa iekļauta sankciju listē.

“Pirmā lieta, kas ir redzama, ka iepriekšējā britu valdība, konservatīvo valdība, tika daudz kritizēta par nepietiekamu pretkorupcijas sankciju pielietošanu. Un šī kritika nāca no pilsoniskās sabiedrības, cilvēkiem kā es, bet arī no opozīcijā esošajiem leiboristiem. Tādēļ viņiem bija svarīgi pēc nonākšanas valdībā ātri rīkoties,”

saka Finanšu un drošības centra direktors Toms Kītings no Lielbritānijas.

Kā min britu eksperts, sankciju sarakstam kā pirmie varētu būt nolasīti visvieglāk aizsniedzamie zemākajos koka zaros: “Man nav zināms, kāpēc viņi izvēlējās tieši šos mērķus, ja vien neskaita to, ka Lembergs no Latvijas jau bija ASV sankciju sarakstā, tādēļ savā ziņā bija viegls mērķis.”

Lembergs noteikti nav Lielbritānijas sankcijās iekļuvis nejauši. Pietiek ieskatīties viņa krimināllietā arestētās mantas sarakstā, lai redzētu, ka, prokuratūras ieskatā,

Lembergam pieder akcijas un patiesā labuma guvēja tiesības padsmitos kompāniju Apvienotajā Karalistē un Britu Virdžīnu salās, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija.

Sākotnēji mantas arests bija uzlikts arī Lemberga meitai Līgai, taču vēlāk to atcēla. Un prokuratūras 2008. gada sarakstā var redzēt arī it kā viņai piederošus uzņēmumus britu jurisdikcijās.

Tāpat publiski pieejami pāris gadus veci Gibraltāra tiesas spriedumi, kuros aprakstīti Lemberga meitas centieni pārtraukt kāda Gērnsijā reģistrēta trasta darbību un sadalīt viņai aktīvus. Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” 2018. gadā noskaidroja, ka “Cerise Trust” tikuši turēti vismaz 10 miljonus ASV dolāru vēri aktīvi. Līga Lemberga Gibraltārā vērsās pret trasta pārvaldītājiem, jo piramīdas apakšā esošās “trīs kompānijas ieguldījušas lielas summas divos fondos, kuri nesuši smagus zaudējumus 2016. gadā,” teikts spriedumos. Prāvu viņa nevinnēja.

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienestā (FID) stāsta, ka Lielbritānijas sankcijām Latvijā nav tieša juridiska spēka. Taču bankas, īpaši, ja tās sadarbojas ar Lielbritānijas finanšu iestādēm, varētu sankcijas ievērot, lai izvairītos no dažādiem riskiem.

“Tās bankas, ka ievēro Lielbritānijas sankcijas, visticamāk, ar lielu pārliecību var teikt, ievēro arī ASV sankcijas. Līdz ar to pieeja šo finanšu iestāžu attieksmē pret Lembergu kā klientu visticamāk nemainīsies,”

prognozē FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Taču, kā atzīmē raidījums, sankcijām būtu jāattiecas arī uz Lielbritānijas aizjūras teritorijām.

“Lielbritānijai pieder vai vismaz tā ir pārvaldnieks lielam finanšu infrastruktūras tīklam visā pasaulē, iekļaujot Britu Virdžīnu salas, Kaimanu salas, Džērsiju, Gērnsiju, šādas vietas. Tās, protams, ir nozīmīgi mezgli starptautiskā finanšu sistēmā. Tādēļ ir zināms tīkla efekts no tā, ka Lielbritānija pieņēmusi šo lēmumu,” pauž Kītings.

Lielbritānijas sankcijas pret Ventspils domes deputātu Lembergu un viņa meitu ietver gan aktīvu iesaldēšanu britu jurisdikcijā, gan ceļošanas aizliegumu.

LTV raidījums “de facto” Lembergu sastapa uz kāpnēm Ventspils domē. Viņš no intervijas atteicās, bet tā vietā solīja pats ierakstīt video ar atbildēm uz iepriekš viņam nosūtītajiem jautājumiem un publicēt internetā. “Es jau jums teicu, es ierakstīšu feisbukā jums atbildes, ielikšu internetā un jūs varat iepazīties,” atbildēja Lembergs.

Vakarā Lembergs atsūtīja deviņas minūtes garu video, kurā izsaka viedokli, ka Lielbritānijas valdība pārkāpusi cilvēktiesību konvenciju. Atzīmē, ka galīgais spriedums krimināllietā pret viņu nav stājies spēkā. Uzskata, ka briti viņu diskriminē pēc dažādām pazīmēm. “Un pēc mantiskā stāvokļa es tieku diskriminēts, jo sankcijas man uzliktas, jo es neesmu nabags,” saka Lembergs.

Lembergam ir sava teorija, kāpēc Lielbritānija izšķīrusies viņu ielikt sankciju listē. Nepierādot ne ar kādiem faktiem, Lembergs apgalvo, ka to panācis viņa ilggadējs oponents Rūdolfs Meroni, kurš nav nodevis valstij glabāšanā Lemberga krimināllietā arestēto mantu.

“Manu bērnu un manas ģimenes aktīvus ir piesavinājies Rūdolfs Meroni. (..) Bet mani radinieki, cīnoties par savām tiesībām uz īpašumu, iet likumisko ceļu, un Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni ar saviem rokaspuišiem zaudē, tajā skaitā Lielbritānijas jurisdikcijā,” videoatbildē klāsta Lembergs.

No Lemberga teiktā var noprast, ka Lielbritānijas sankcijas viņu nekā neietekmēšot:

“Man Lielbritānijā nekādi īpašumi nepieder. Un arī tie īpašumi, kas it kā ir arestēti Lielbritānijā, arī tie man nepieder. (..) Pēdējo reizi es esmu iepircies Lielbritānijā vismaz pirms 20 gadiem, un arī nekur neplānoju braukt, jo Lielbritāniju es daudz apciemoju 90. gados.”

Ja Lemberga teiktais par pēdējo iepirkšanos Lielbritānijā ir taisnība, tad tas saskan ar ierakstīto viņa amatpersonas deklarācijā un konta izrakstiem krimināllietas materiālos. Pirms 20 gadiem 2004. gadā un 2005. gadā Londonas apģērbu veikalā “Avi Rossini” Lembergs divos maksājumos atstāja gandrīz 120 tūkstošus britu mārciņu.

Lembergam iespējams slēpti piederošie īpašumi gan Lielbritānijā, gan citur ir nofiksēti brīdī, kad tiem uzlika arestu pirms 17 gadiem. Vai saraksts joprojām ir šāds, drošas pārliecības nav. Piemēram, Lembergs šogad pazuda no Ventspils tranzītbiznesa centrālā uzņēmuma “Ventbunkers” patiesā labuma guvēju saraksta. Arestētās mantas pārvaldnieks Rūdolfs Meroni uz LTV jautājumiem skaidrot šīs izmaiņas neatbildēja.