Noskaties ⟩ Ekonomikas ministrija gatavo scenārijus, kā bez budžeta naudas tērēšanas izpirkt “Telia” akcijas (5)

Ekonomikas ministrijai līdz decembra sākumam uz premjeres galda jānoliek plāns, kā valsts varētu atpirkties no “Telia Sonera”. Viktoram Valainim uzdots sagatavot detalizētu izklāstu, kā to izdarīt, neizmantojot tiešos valsts budžeta līdzekļus.

19.novembrī Valdība slēgtā sēdē uzklausīja ekonomikas ministru Viktoru Valaini un darba grupu, kas runāja ar “Telia”. Skandināvu vēlme līdz šim bijusi mehāniski LMT un TET apvienot. Nodalīt nost viņuprāt bezjēdzīgos un peļņu nenesošos biznesus. Tas nozīmētu arī aizliegumu darboties militārajā sfērā un jaunu preču ražošanā. Un liegums apvienotajam uzņēmumam dibināt kompānijas ārvalstīs, lai savus pakalpojumus eksportētu. Jo tas varētu radīt konkurenci “Telia” interesēm.

Valdības plāns varētu būt cits – atrast veidu, kā akcijas no “Telia” atpirkt. Rīcības modeļi ir vairāki. Bet premjere ekonomikas ministram likusi trīs nedēļās tos izstrādāt precīzāk.

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS):

“Vairāki desmiti dažādu biznesa potenciālo attīstības virzienu tika apskatīti, kas arī prasīja ļoti ilgu laiku. Bija atsevišķi jautājumi, kuri bija arī politiskais viedoklis par to, kur mums vajadzētu precizēt mūsu pozīciju.

Šis modelis bija ļoti detalizēts, vairāki desmiti dažādu biznesa potenciāla attīstības virzienu tika apskatīti. Kas arī prasīja ļoti ilgu laiku šai sarunai valdībā, kur ministri detalizēti gāja cauri, bija atsevišķi jautājumi, kuri bija arī politiskais viedoklis par to, kur mums vajadzētu precizēt mūsu pozīciju.”

Kamēr valdība joprojām domā un pēta scenārijus, Latvijas valsts radio un televīzijas centrs kopā ar LMT šonedēļ piedāvāja savu versiju. Īpašās biznesa brokastīs Rīgas biržā uzrunāja investīciju baņķierus un lielus uzņēmējus, kuri varētu ieguldīt savu naudu. Tas nozīmē - uz laiku investori īpašā fondā iemaksā savu daļu un īslaicīgi “Telia” akcijas izpērk. Pēc tam daļu nodod kotēšanai biržā, bet pārējo pārdod stratēģiskajam investoram.

Māris Vainovskis, zvērinātu advokātu biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” vecākais partneris:

“LVRTC bilancē šobrīd ir ap 100 miljoni naudas līdzekļu, tāpat arī LMT šobrīd ir uzkrāti ievērojami finanšu līdzekļi. Abām kompānijām ir iespējas arī aizņemties.”

Kamēr valdībā gala lēmuma pieņemšana gaidāma pavisam drīz, skandināvu “Telia” pagājušajā nedēļā nosūtījusi pārējiem “Latvijas mobilā telefona” akcionāriem publisko aktīvu pārvaldītājam “Possesor”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centram un TET piedāvājumu sasaukt akcionāru sapulci un tajā apspriest jautājumu par uzticību līdzšinējam LMT valdes priekšsēdētājam Jurim Bindem. Citiem vārdiem – piedāvā viņu no amata noņemt.

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS):

“Es to neatbalstu. Un arī šobrīd esmu ne tikai paudis nostāju, bet izdevis rīkojumus atbildīgām personām noraidīt šādu priekšlikumu.”

Šonedēļ par šo faktu informētas valsts augstākās amatpersonas. Aizvakar visi trīs Latvijas puses akcionāri LVRTC, TET un “Possesor” sasauca sanāksmi, lai spriestu, kā rīkoties tālāk. Nolemts ar juristu palīdzību padziļināti izpētīt dalībnieku līgumu, lai izvērtētu, cik ātri šāda sanāksme būtu jāsasauc. Neoficiāli zināms, ka procedūra ļauj Latvijas pusei pieprasīt vēl padziļināto skaidrojumu no “Telia” puses, kas ļautu iegūt laiku, lai valdība pagūtu spert izšķirošo soli un izlemt TET un LMT nākotni.

Juris Binde, LMT prezidents, valdes priekšsēdētājs

N.P: Cik ilgi ir iespējams to visu novilcināt, lai, piemēram, valdība var paspēt lēmumu pieņemt?

J.B.: Nu, pirmkārt jau nav nekāda lēmuma projekta un nav nekādi priekšlikumi par nekādu pamatojumu, kāpēc tas tiek darīts.

Normunds Bergs, AS SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs:

“Nu tādā korporatīvajā praksē es teiktu, ka tas ir tāds kaut kur uz robežas starp reiderismu "hostile takeover" – tur var atrast visāda veida biznesa terminus, bet kopumā cienījami un godājami partneri tā parasti nerīkojas gan. Tas ir tāds ļoti, ļoti atklāts kara pieteikums Latvijas valdībai – otram akcionāram.”

Ekonomikas ministrs apgalvo, ka šādu rīcību esot paredzējis. Ņemot vērā, ka TET vadītājs vairākkārt publiski mudinājis valstij izvēlēties “Telia” ieteikto mehānisko LMT un TET apvienošanas modeli, Valainis aizliedzis valsts pārstāvjiem atbalstīt “Telia” piedāvājumu.

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS):

“Viņi tur nepārstāv sevi, viņi pārstāv Latvijas valsti. Un mēs šobrīd vedam sarunas ar otru akcionāru. Un šajās sarunās šajā sarunu procesā, ja kāds grib mainīt kaut kur dalībniekus ar dažāda veida motivācijām, šajā gadījumā Latvijas valsts uzstāj uz to, ka neko mēs nemainām, kamēr sarunas nav noslēgušās.”

N.P: Vai šī rezolūcija skar arī Tatarčuka kungu, kurš ir valdes priekšsēdētājs TET?

V.V.: Nu, viennozīmīgi, ja kāds grasās kaut ko tādu pārkāpt, viņš balsos arī tajā pat laikā arī par savu atstādināšanu. Momentā. Tur nebūs nekādu diskusiju.

Juris Binde, LMT prezidents, valdes priekšsēdētājs:

“Patiesībā man ir grūti šo jautājumu komentēt, jo tādam pieteikumam nav nekāda racionāla pamata. To varētu pieņemt arī kā zināmu reakciju uz tām sarunām, kas šobrīd notiek starp “Telia” un Latvijas valsti. Bet, tā kā man nav informācijas par šo sarunu saturu, tad es arī neko vairāk pateikt nevaru.”

Plāns mainīt augstāko LMT vadību bija ideja, kas no skandināvu puses izskanēja vēl pirms gada tapušajā piedāvājumā. Tajā bija iecere “Telia” iegūt izšķirošo pārsvaru LMT. To kā iespējamo Latvijas pozīciju vasaras vidū publicēja vairāki mediji, sadusmojot ekonomikas ministru, kurš piedraudēja informācijas noplūdes izpētē iesaistīt drošības iestādes.

Zināms, ka kādu laiku iespējams skandināvu kandidāts LMT vadītāja amatam bijis Dans Štrombergs – pašreizējais TET padomes loceklis. LMT vadītājs uzskaita virkni  padarīto darbu un uzņēmuma labo finanšu stāvokli, sakot – skandināvu rīcība tik izšķirošā brīdī mainīt vadošos spēlētājus nav izskaidrojama.

Juris Binde, LMT prezidents, valdes priekšsēdētājs:

“Neaizvietojamu cilvēku ir pilni kapi, kā zināms. Bet tajā pat laikā šodien, kad mēs visi labi zinām, kāda ir ģeopolitiskā situācija, cik svarīga ir sakaru nozare tieši priekš valsts nacionālās drošības, tāpat arī valsts attīstība ir būvējama uz lieliem, stipriem uzņēmumiem, uz inovācijām un eksportu. Nu, šāda darbība ir visnotaļ dīvaina un nekādā veidā neveicina un neatbilst Latvijas valsts interesēm. Tās ir akcionāru tiesības un vēlmes, un viņi var mēģināt tās realizēt.”

Normunds Bergs, AS SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs:

“Viss, kas dzīvē redzēts. Ja es būtu tā otra puse, es to saprastu kā ļoti klaju kara pieteikumu.”

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS):

“Spriedze ir ārkārtīgi augsta. Nu, es teiktu, ka šis ir viens no augstākajiem punktiem, kas vispār attiecībās ir bijis. Uzņēmumu vērtības ir ārkārtīgi augstas, katram – Latvijas valstij ir savas intereses, viņiem ir savas intereses. Mēs katrs aizstāvam savu pozīciju, un tas, ka šobrīd nāk ārā šādi piedāvājumi, tas nav nekas tāds, kam mēs iepriekš neesam gatavojušies.”

Jāatceras, ka “Telia” akcionārs ar 41 procentu ir Zviedrijas valsts. Kā mums zināms – starpība starp Latvijas un “Telia” nosaukto summu iespējamam akciju atpirkumam ir ap 100 miljoniem eiro. Kas nozīmējot – skandināvu piedāvājums neesot nereāls. Bet iespējamā darījuma summa šobrīd arī neoficiāli nav zināma.