Taivānas prezidents ar Pelosi pārrunā Ķīnas radīto apdraudējumu

Havajas ir lai pirmā pietura viņa Klusā okeāna reģiona tūrē, kas jau izsakusi Pekinas neapmierinātību.

Demokrātu politikas veterānes Pelosi ilgstošais atbalsts Taivānai ir saniknojis Ķīnu, kas pēc Pelosi vizītes Taibejā 2022.gadā sarīkoja plašas militārās mācības salas tuvumā.

Lai ar Pelosi cita starpā pārrunāja Ķīnas militāros draudus Taivānai, žurnālistiem pavēstīja Lai preses pārstāve Karena Kuo, kas 20 minūtes ilgo sarunu starp "seniem draugiem" raksturoja kā "siltu un draudzīgu".

Taivānas līderis un Pelosi apsprieduši arī mākslīgo intelektu un pusvadītāju nozari, piebilda Taivānas prezidenta preses pārstāve.

Pelosi bija tikai vena no "vairākiem seniem draugiem ASV", ar kuriem svētdien tikās lai, žurnālistiem pavēstīja Kuo. Viņu vidū bija abu partiju pārstāvji, kas "atkārtoti pauda savu nelokāmu atbalstu Taivānai".

Taivānas līderis svētdien uzstājās organizācijas "East-West Center" rīkotā slēgtā forumā, uzsverot Taibejas apņēmību stiprināt savu aizsardzību un drošību, kā arī "kopīgās Taivānas un ASV saistības pret reģionālo mieru".

Pekina regulāri militāri apdraud Taivānu, salas tuvumā izvietojot iznīcinātājus un karakuģus. Ķīna neizslēdz arī spēka pielietošanu, lai pārņemtu salu savā kontrolē.

Ķīna uzskata Taivānu par savu teritoriju un iebilst pret jebkādu Taivānas starptautisku atzīšanu un tās suverenitātes centieniem.

Pekinu īpaši sanikno Taivānas un ASV oficiālie kontakti. ASV ir Taivānas nozīmīgākais atbalstītājs un ieroču piegādātājs.

Kopš ierašanās Havaju salās sestdien Lai ir ticies ar Havaju salu gubernatoru Džošu Grīnu, ASV Kongresa locekļiem, ASV faktiskās vēstniecības amatpersonām Taivānā un Vašingtonas pārstāvjiem.

Savā pirmajā publiskajā runā savas vizītes laikā Taivānas prezidents uzsvēra, ka "mums kopā jācīnās, lai novērstu karu". Viņš brīdināja, ka tādā konfliktā nebūtu uzvarētāju.

Pirms Lai nedēļu ilgās vizītes ASV apstiprināja iznīcinātāju F-16 un radaru sistēmu sastāvdaļu, kā arī sakaru tehnikas pārdošanu Taivānai 385 miljonu dolāru (364,5 miljonu eiro) vērtībā.

Ķīnas Ārlietu ministrija nedēļas nogalē aicināja ASV "nekavējoties pārtraukt Taivānas apbruņošanu un pārtraukt veicināt un atbalstīt "Taivānas separātistu spēkus"".

"Ķīna veiks stingrus un apņēmīgus pretpasākumus, lai stingri aizstāvētu valsts suverenitāti, drošību un teritoriālo integritāti," uzsvēra ministrija.

Atsevišķā paziņojumā Ārlietu ministrija norādīja, ka Ķīna "stingri nosoda" ASV par Lai uzņemšanu un ka tā ir "iesniegusi nopietnu protestu".

Pagājušajā nedēļā Ķīna draudēja "pārliecinoši novērst" jebkādus Taivānas neatkarības centienus. Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps piekšvēlēšanu kampaņas laikā izteicās, ka Taivānai vajadzētu maksāt ASV par aizsardzību un apsūdzēja salu par ASV pusvadītāju nozares apzagšanu.

Pēc Havaju salām Lai apmeklēs Māršala salas, Tuvalu un Palau, kas ir starp 12 sabiedrotajām, kas atzinušas Taivānas valstiskumu. Lai apmeklēs arī ASV teritoriju Guamu.