Mazinās Eiropas Savienības ietekme Āfrikā

Čadas Ārlietu ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka vēlas pilnībā apliecināt savu suverenitāti un pārdefinēt stratēģiskās partnerības.

Ministrija norādīja, ka Čada "ievēros līguma izbeigšanas kārtību, arī nepieciešamos termiņus, un sadarbosies ar Francijas iestādēm, lai nodrošinātu harmonisku pāreju", taču precīzu termiņu nenorādīja.

Francijai "tagad ir jāņem vērā arī tas, ka Čada ir pieaugusi, nobriedusi un suverēna valsts, kas ļoti ciena savu suverenitāti," norādīja Čadas ārlietu ministrs Abderamans Kulamallāhs.

Paziņojums tika izplatīts dažas stundas pēc tam, kad Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro bija pabeidzis vizīti Čadā.

Lēmums ir trieciens Francijai, kas iepriekš aktīvi centās pārliecināt Čadas prezidentu Mahamatu Idrisu Debiju izveidot bāzes valstī un palielināt izvietoto kontingentu līdz 1000 karavīriem.

Tikmēr Debijs veido ciešākas attiecības ar Krieviju, kuras algotņu grupējuma "Vagner" klātbūtne Sāhelas reģionā ir būtiska, kā arī ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Ciešākas attiecības ar Čadu centušās veidot arī ASV, kas šogad deva rīkojumu par militārās bāzes atstāšanu Čadas kaimiņvalstī Nigērā.

Francijas sūtnis prezidentam Emanuelam Makronam pagājušajā nedēļā izteica vairākus ierosinājumus par to, kā Francija varētu būtiski samazināt savu militāro klātbūtni Čadā, Gabonā un Kotdivuārā, kur gadu desmitiem ir bijuši tūkstošiem tās karavīru.

Francijas militārās klātbūtnes samazināšana ietekmēs arī ES pozīcijas reģionā, kas pēdējos gados būtiski sarukušas pēc vairākiem militāriem apvērsumiem Sāhelas un Rietumāfrikas valstīs.

Novembrī ES dalībvalstu ārlietu ministri apstiprināja Portugāles bijušo ārlietu ministru Žuānu Gomešu-Kravīņu par ES īpašo pārstāvi Sāhelas reģionā ar uzdevumu atjaunot ES pozīcijas reģionā.

Pēc militāriem apvērsumiem Mali, Burkinafaso un Nigērā laikposmā no 2020. līdz 2023.gadam ES nav vēlējusies veidot diplomātisko sadarbību ar huntām un atbalstīja ekonomiskās sankcijas un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas militāras intervences draudus. Apvērsumu dēļ arī izbeigta Francijas un ES vadītā operācija "Barkhane" Mali un Nigērā. Šīs militārās misijas uzdevums bija apkarot islāma teroristu grupējumus.

Pagājušās nedēļas nogalē ES Ārējās darbības dienests apstiprināja, ka ir atsaucis savu vēstnieku no Nigēras pēc konflikta ar militāro valdību par plūdu upuriem paredzētās humānās palīdzības pārvaldību.

Ģenerāļa Abdurahamanes Tiani režīms apsūdzēja vēstnieku Salvadoru Pintu da Franku par "neatļautām darbībām", sadalot 1,3 miljonus eiro lielo fondu starp vairākām starptautiskām nevalstiskajām organizācijām, nekonsultējoties ar Tiani valdības ministriem.

Ceturtdien arī Senegālas prezidents Basiru Diomaje Faje intervijā Francijas televīzijai norādīja, ka Francijas karaspēkam vairs nevajadzētu uzturēties viņa valstī, lai gan viņš neatklāja, vai tam sekos oficiāls pieprasījums francūžiem atstāt Senegālu.