Video ⟩ Aiz priekškara: Putins slavē Trampu, bet kodoldraudus nemazina

Tāpat propagandiste Margarita Simonjana Solovjova šovā kārtējo reizi gari un plaši vaimanāja, cik apspiesti un pazemoti līdz krievu atnākšanai bija Donbasa krievvalodīgie iedzīvotāji. Savukārt Maskavas Valsts universitātes profesors, Starptautiskās politikas katedras dekāns Andrejs Sidorovs paziņoja, ka Ukraina kā valsts nedrīkstot eksistēt, jo tā vienmēr būšot revanšistiska. Austrumukrainai ir pilnībā jāiekļaujas Krievijā, kurai tā vēsturiski vienmēr esot piederējusi.

Citi "politologi" klāstīja, ka Rietumi grib saplosīt Ukrainu gabalos, katrs piesavinoties pa kumosam. Tieši uz to esot vērsts priekšlikums par Rietumu miera uzturētāju ievešanu Ukrainā, kas Krievijai ir nepieņemami, jo nozīmējot, ka "zapadņiki" pārņems varu.

Putina runas kārtējo reizi iezīmējas ar elpu aizraujošu liekulību. Runājot par Trampu, Kremļa saimnieks gaudās, ka viņa pretinieki ASV uzbrūkot Trampa ģimenei, kas esot bandītu tradīcijas. Tajā pašā laikā Putins "aizmirsa" pieminēt, ka pirms divām nedēļām Krievijas telekanāli demonstrēja lielus sižetus ar nopludinātiem Trampa sievas Melānijas kailfoto. Tā, protams, Kremļa izpratnē nav vēršanas pret politiķa ģimeni.

Jāteic, ka par Putina vizīti Kazahstānas galvaspilsētā Astanā tika vēstīts ziņu raidījumos, taču tā netika apspriesta propagandistu sarunu šovos. Taču ziņās tika vēstīts, ka "Krievija un Kazahstāna ir draugi uz mūžīgiem laikiem" un iezīmētas sadarbības perspektīvas. To, ka Kazahstānai Putina vizīte bija svarīga, apliecina fakts, ka Astanā un Almati pēdējā brīdī ar varas iestāžu rīkojumu tika atceltas četras ieplānotas kinokritiķa Antona Doļina lekcijas. Doļins Krievijā pasludināts par ārvalstu aģentu un pašlaik dzīvo Rīgā. Pats Doļins sociālajos tīklos norādījis, ka tas darīts tādēļ, lai "nesabojātu garastāvokli Putinam".

Ja runā par krievu noklusēto, tad tikpat kā netika pieminēti pagājušās nedēļas nogalē Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi notiekošie protesti pret valdības lēmumu apturēt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tāpat sarunu šovos vispār netika iztirzāts Krievijas ekonomikas bēdīgais stāvoklis - augstā inflācija un straujais rubļa vērtības kritums. Šis ir pārāk neērts temats, īpaši savienojumā ar Putina apstiprināto rekordlielo aizsardzības budžetu nākamajam gadam, kuram tiks atvēlēta trešdaļa no valsts kopējiem izdevumiem.

"Mūsdienu Krievijas laikraksti atspoguļo divas ļoti dažādas Krievijas. Viena Krievija ir militāra lielvalsts, kas draud Ukrainai un Rietumiem ar "Orešņik" raķetēm. Otra Krievija ir valsts, kurā sviestu, kas kļūst arvien dārgāks, tagad dažos veikalos pārdod "pretaizdzīšanas aizsargkastēs"," sociālajā tīklā "X" raksta britu raidsabiedrības BBC žurnālists Stīvs Rozenbergs.

Odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs tikmēr pamanījās atkal izplatīt kārtējos melus, ka kopš 2022.gada karadarbības Ukrainā kritis daudz vairāk ukraiņu karavīru nekā krievu. Tas gan neatbilst patiesībai. Dažādu avotu sniegtie dati liecina, ka Krievijas kritušo skaits ir apmēram divas reizes lielāks. Žurnāls "Economist" pagājušajā nedēļā ziņoja, ka karā krituši 60 000-100 000 ukraiņu, bet Krievijas karaspēka kritušo skaits ir apmēram 200 000. Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi (kritušie un nopietni ievainotie) Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasniedza 743 920 karavīrus.

Kremļa kodoldraudi un "Orešņik"

Krievi turpina intensīvus kodoldraudus Rietumiem, lepojoties ar palaisto raķeti "Oreškin". Vai tos uztvert kā nopietnus draudus vai blefu, ir jautājums, kuru uzdod daudzi.

Bijušais Krievijas diplomāts un eksperts bruņojuma kontroles un globālās drošības jautājumos Boriss Bondarevs laikrakstam "Washington Post" sacīja, ka NATO līderi vairākkārt ir "klibojuši" Putina kodoldraudu priekšā un tie ir spējuši atturēt Rietumus no savlaicīgas Kijivas militārās apgādes, tādējādi ļaujot Putinam izvairīties no sakāves.

"Es nedomāju, ka Maskavā patiesībā ir paredzēts uzsākt kodolkaru. Viņu ierocis ir bailes. Tas, pirmkārt, ir psiholoģiskais karš, un es domāju, ka tas ir diezgan veiksmīgs. Šī propaganda darbojas," uzskata Bondarevs.

Eksperta ieskatā Putins neslēgs vienošanos ar Trampu, lai izbeigtu Ukrainas karu, ja vien tas nedos viņam vēlamo uzvaru pār Kijivu, izslēdzot Ukrainu no NATO un atstājot okupēto Ukrainas teritoriju Krievijas rokās. Tas pavērtu ceļu Krievijas līderim nākotnē konfrontācijai ar Eiropu, potenciāli pat iebrūkot kādā no Baltijas valstīm.

"Viņš [Putins] nevēlas šķelt Ukrainu. Viņš vēlas sadalīt pasauli. Viņš vēlas savu ietekmes sfēru, kurā neviens, tostarp ASV, nevar iekļūt bez viņa atļaujas. Es nezinu, kāpēc amerikāņi to neredz, jo, ja viņi noslēgs vienošanos ar Putinu, viņi tam dos šo uzvaru," pārliecināts Bondarevs.

Savukārt domnīcas "European Leadership Network" eksperti uzskata, ka Maskavas vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes izmantošana sūta spēcīgu signālu par Putina apņēmību gūt virsroku Ukrainā, jo viņš cenšas vājināt NATO, atdalīt Eiropu no ASV, atturēt Eiropas atbalstu Ukrainai un pakļaut Eiropas drošības arhitektūru Krievijas gribai.

"Bet ko Krievijas pārskatītā kodoldoktrīna un eskalācijas draudi atklāj Putina skatījumā uz kodolieročiem? Aukstā kara laikā ASV un Krievijas līderi pārsvarā uzskatīja, ka kodolieroči nesniedz reālu politisku vai militāru priekšrocību pret pretinieku ar drošām otrā trieciena iespējām. Līdz ar kara sākumu Putins mainīja šo paradigmu, izmantojot kodolieročus kā piespiešanas instrumentus, lai manipulētu ar kopīgiem kodolriskiem, lai iebiedētu un iegūtu politisku pārsvaru. Pēc viņa domām, kodoldraudi kalpo kā atturēšanas un psiholoģiskā kara instrumenti, kas paredzēti, lai izdarītu spiedienu uz pretiniekiem, vienlaikus izvairoties no tiešas to izmantošanas," teikts "European Leadership Network" analīzē.

Lai arī "Orešņik" izmantošanas izmaksas ir ļoti dārgas, bet ieguvumi ierobežoti, pēc Rietumu analītiķu domām, raķete, pat ja tā ir bez kodolgalviņas, rada tiešus un potenciāli postošus draudus Eiropai.

Ārlingtonā, Virdžīnijas štatā, bāzētās CNA drošības ideju laboratorijas analītiķis Dekers Evelets medijiem norādījis, ka Krievija varētu iznīcināt gaisa bāzes un militāros mērķus plašā Eiropas teritorijā tikai ar dažiem konvencionāli bruņotiem "orešņikiem". Tiem, iespējams, ir iespēja nogādāt Eiropā sešas kodolgalviņas apmēram 15 līdz 20 minūtēs, un raķetes lidojuma ātruma un trajektorijas dēļ to būtu ārkārtīgi grūti pārtvert, uzskata Evelets.

Tas iezīmē to, ko daži Rietumu ieroču eksperti uzskata par sākuma šāvienu jaunajā Eiropas bruņošanās sacensībā, kas varētu ilgt gadu desmitiem un izmaksāt miljardiem dolāru NATO valstīs un Krievijā. Hamburgā bāzētā Miera pētniecības un drošības politikas institūta vecākais pētnieks Aleksandrs Grafs uzskata, ka Eiropa atrodas uz "jauna raķešu laikmeta" sliekšņa.

Tikmēr domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" analītiķis un Krievijas kodolieroču eksperts Maksims Starčaks raksta, ka pēc Putina nesenajiem paziņojumiem ir skaidrs, ka Maskava ir atcēlusi pašu noteikto moratoriju maza un vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanai. Putins iepriekš teica, ka Krievija varētu izvietot šīs raķetes, reaģējot uz līdzīgu rīcību no ASV puses. Tagad diktatora retorika pauž, ka tas ir atkarīgs no ASV turpmākās rīcības. Tomēr Krievijas atjauninātā kodoldoktrīna vienlaikus liecina, ka Kremlis vairs nav īpaši ieinteresēts ievērot bruņojuma kontroles līgumus.

"ATACMS" un "Storm Shadow" ir tālu no ikoniskajām Aukstā kara laika ASV raķetēm "Pershing II". "Pershing II" bija kodolspējīgas un varēja sasniegt mērķus vairāk nekā 1800 kilometru attālumā, savukārt "ATACMS" un "Storm Shadow" ir parastās raķetes ar darbības rādiusu līdz 300 kilometriem. Citiem vārdiem sakot, "ATACMS" un "Storm Shadow" nav kritisks drauds Krievijai. NATO nepalielina savas kodolraķešu spējas, nepiedalās kodolieroču sacensībā un atsakās spēlēt Maskavas spēles. Krievijas draudi tiek atstāti bez atbildes, kas nozīmē, ka pasaule joprojām ir samērā drošā attālumā no kodolapokalipses," savu pārliecību izsaka Starčaks.

Hibrīdkarš un sabotāžas

Ja kodolkarš pašlaik, paldies Dievam, ir vien attāla hipotēze, kurai pagaidām neviens īsti netic, tad Krievijas veiktie sabotāžas akti Rietumvalstīs jau ilgāku laiku ir realitāte.

Krievijas eksperts Marts Galeoti medijā "Spectator" piemin pagājušās nedēļas "DHL" kravas lidmašīnas avāriju netālu no Viļņas lidostas, norādot, ka aizdomām par Krievijas līdzdalību šajā negadījumā ir nopietns pamats. Līdztekus viņš min citus Kremļa pastrādātus noziegumus ārvalstīs, sākot ar savu pārbēgušo disidentu noslepkavošanu līdz dažādiem dedzināšanas uzbrukumiem Eiropas pilsētās, kabeļu bojāšanu Baltijas jūrā un pret Eiropas Savienību noskaņotu galēji labēju politisko partiju finansēšanu.

Patiesais jautājums ir par to, kāpēc Maskava šogad ir pastiprinājusi savas kampaņas un ko tā varētu cerēt sasniegt, jautā Galeoti. Viņš pats arī sniedz atbildi, uzsverot, ka "tā slēpjas Putina situācijas uztverē. Šķiet, ka viņš patiesi tic, ka nepielūdzami "rusofobiskie" Rietumi ir apņēmušies ierobežot vai sašķelt Krieviju un Ukraina būtībā nav nekas vairāk kā ierocis, kas mērķēts uz viņa dzimteni. Kijivas izlūkdienesti ir veikuši virkni uzbrukumu Krievijas militārajiem objektiem, virsniekiem un atklātām kara karsējmeitenēm. Šomēnes, piemēram, Krimā gāja bojā jūras spēku virsnieks, kad zem viņa automašīnas eksplodēja bumba. Putinam - cilvēkam, kurš uzskata, ka Ukraina ir mākslīga konstrukcija, ko pēc 1917.gada boļševiku revolūcijas radījis Ļeņins no "vēsturiskās krievu zemes", - ir skaidrs, ka šie uzbrukumi var notikt tikai pēc mūsu pavēles vai vismaz ar mūsu piekrišanu".

Līdz ar to Kremlis, protams, rīkojas atriebīgi. Pēc Galeoti domām, pagājušā gada vidū Kremlis pieņēma lēmumu ļaut saviem izlūkdienestiem kļūt "nedaudz mežonīgiem".

"Daļēji tā ir vienkārši atriebība Ukrainas sabiedrotajiem; bet tas ir arī kaut kas stratēģiskāks, ko varētu saukt par neērtību ieroci. Maskavā ir sajūta, ka Rietumiem karš ir pārāk komfortabls, ka mēs regulāri norakstām noteiktu naudas summu un daļu sava militārā arsenāla, lai ukraiņi cīnītos, īsti šīs izmaksas neizjūtot. (...) Kiberuzbrukumu un citu uzbrukumu mērķis ir ne tikai veicināt Maskavas parastās vēlmes izplatīt šķelšanos un demoralizāciju, bet arī radīt eiropiešiem sajūtu, ka viņu valstu pastāvīgais atbalsts Ukrainai negatīvi ietekmē viņu dzīvi," uzskata Galeoti.

Viņš min arī zīmīgu piemēru saistībā ar Baltijas valstu nostāju: "Pēc viena samita NATO galvenajā mītnē mani uzrunāja divu valstu pārstāvji: viens no Dienvideiropas valsts, otrs no vienas Baltijas valsts. Pirmais bija noraizējies: "Ko mēs varam darīt pret šādu kampaņu? Diez vai mēs spēsim atspēlēties." Viņa pieredzējušākā Baltijas kolēģa atbilde bija skarba: "Mēs pazīstam krievus. Viņi saglabās spiedienu tik ilgi, kamēr domās, ka tas darbojas. Jums vienkārši jāatsakās ļaut tam darboties, nevajag padoties."

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024