Latvijas Radio: Uzbrukumi žurnālistiem tautības vai valstspiederības dēļ ir nepieņemami

Tas bija viens no atjaunotās valsts tiesiskuma stūrakmeņiem, kas gadu gaitā radījis daudz gaidu, domstarpību un pretrunīgu integrācijas procesu vērtējumu. Cikla mērķis bija spert soli sabiedrības saliedēšanas virzienā un ar profesionāliem ekspertiem, īpaši tiem, kuri bija lēmumu pieņēmēji deviņdesmitajos gados, diskutēt par tematiem un jautājumiem, kas arī pēc 30 gadiem rada domstarpības latviešu un mazākumtautību pārstāvju vidū. Raidījumā viesojušies bijušais Valsts prezidents Egils Levits, bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte u.c.

Sašutuma vētru izsauca YouTube video un ieraksti sociālajos medijos, kuros sociālo mediju lietotājs Ņikita Klementjevs pauž “Latviešu valoda – nav valoda! Par to mums stāsta Latvijas radio žurnāliste Kņazeva”. Manipulējot ar fragmenta izgriezumu no raidījuma, autors centies to pasniegt kā žurnālistes viedokli, kaut patiesībā tika nolasīts raidījuma klausītāja iesūtīts jautājums un kopā ar raidījuma viesiem meklētas atbildes – ko jēgpilni darīt ar šādiem viedokļiem, kuri joprojām sabiedrībā pastāv.

Latvijas Radio ieskatā šie uzbrukumi atklāj apzinātus un mērķtiecīgus centienus ietekmēt LR4 un Latvijas Radio kopumā spēju veidot vispusīgu un sabiedrībai svarīgu saturu, jo ietekmē ne tik daudz pašu mediju, bet, un kas ir daudz satraucošāk, raidījumu veidošanas iespējas, pieaicinot ētera viesus. Tās ir darbības, kas šķeļ Latvijas sabiedrību un mazina tās uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem.

Latvijas Radio darbojas saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kas paredz satura veidošanu mazākumtautību valodās, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegto LR4 apraides atļauju un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprināto Sabiedriskā pasūtījuma plānu kārtējam gadam. Tā arī ir daudzu Eiropas valstu sabiedrisko mediju prakse: veidot saturu mazākumtautību valodās, lai – kā tas ir formulēts arī mūsu likumā, veicinātu visu iedzīvotāju piederību valstij un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

Ikviena Latvijas Radio kanāla satura veidošanu nosaka Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas un LR Rīcības un ētikas kodekss, kā arī daudzi citi ārējie un iekšējie normatīvie akti, kas ir saistoši visiem satura veidotājiem.

Viss Latvijas Radio, tostarp LR 4, veidotais saturs regulāri tiek vērtēts. LR4 saturs, t.sk. tematiskais cikls “Neizrunājām” raidījuma “Atklātā saruna ” ietvaros, kas veltīts 30. gadadienai kopš Saeima pieņēmusi “Pilsonības likumu”, atbilst sabiedrisko mediju redakcionālajām vadlīnijām un nesatur tendenciozu vai nomelnojošu informāciju par latviešu valodu, kas ir vienīgā valsts valoda Latvijā.

Latvijas Radio uzsver, ka uzbrukumi, kas balstīti piederībā konkrētai tautībai vai valstspiederībai, ir nepieņemami. Ne nacionālā piederība, ne pilsonība nav pašsaprotams lojalitātes garants un apliecinājums ne Latvijas Radio vērtībām, ne Latvijas valstij. Informācija par pilsonību pati par sevi nenoved pie objektīviem secinājumiem.

Latvijas Radio ir apstiprināta un tiek īstenota Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstoša personāla politika. Latvijas Radio atbildīgi un sistemātiski nodrošina risku analīzi un pārvaldību, t.sk. sadarbojoties ar kompetentajām institūcijām, kad tas ir nepieciešams. Latvijas Radio rīcībā šobrīd nav informācijas, kas liktu pārskatīt sadarbību ar kādu no mūsu žurnālistiem.

Latvijas Radio aicina uz cieņpilnu diskusiju sabiedriskajā telpā, iedziļinoties saturā, nevis sekojot tendencioziem klikšķu virsrakstiem. Lai nodrošinātu iespēju ikvienam pārliecināties par šajā paziņojumā minētā patiesumu, pilns uzbrukumus izraisījušā raidījuma “Atklātā saruna” ieraksts ar subtitriem latviešu valodā pieejams šeit: