Braže: Baltijas valstis ir skaidri pateikušas, ka atbalsta uzaicinājumu Ukrainai iestāties NATO (1)

Pēc viņas paustā, Latvija, Lietuva un Igaunija atbalsta Ukrainas dalību NATO nākotnē, praktiski sasniedzot mērķus, kas Ukrainai ir paredzēti integrācijas procesā NATO, piemēram, attiecībā uz savietojamību. Braže uzsvēra, ka tas ir Ukrainas lēmums par to, kāds būs miera process vai kāds būs pamiers. Ārlietu ministres ieskatā neviens cits Ukrainas vietā šādus lēmumus nedrīkst pieņemt.

Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī vērsa uzmanību uz Kanādas nostāju, ka Ukrainai vajadzētu būt daļai no NATO tad, kad apstākļi to atļaus, piedāvājot augstākās drošības garantijas. Savukārt Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna aicināja koncentrēties uz to, kā atbalstīt Ukrainu katru dienu un nedēļu, sniedzot militāru atbalstu, atbalstu infrastruktūrai un Ukrainas iedzīvotājiem.

Viņš atzīmēja, ka ir smagi jāstrādā, lai būtu drošības garantijas, taču vienīgā drošības garantija ir dalība NATO. Ja valstis var par to vienoties, tad patlaban ir jāatbalsta Ukraina, lai tā varētu pievienoties NATO. Cahknas ieskatā tas ir Baltijas valstu un reģionālās drošības jautājums, citādi tā būs zaļā gaisma [režīma līderim Vladimiram] Putinam turpināt iebrukumu.

Foto: Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru preses konference

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Egidijus Meilūns norādīja, ka valsts nostāja bijusi nemainīga kopš alianses Bukarestes samita 2008.gadā. Viņš Lietuvas vārdā pauda nostāju, ka tikai dalība NATO varētu aizsargāt Ukrainu, un Ukraina to ir pelnījusi.

Meilūns atzīmēja, ka Ukrainas dalība NATO būtu liela priekšrocība aliansei. NATO samitos Madridē, Viļņā un Vašingtonā apstiprināts, ka Krievija ir vistiešākais apdraudējums alianses dalībvalstīm. Lietuvas ārlietu ministra vietnieks uzsvēra, ka Ukraina ir pierādījusi, ka tā zina, kā cīnīties ar šo apdraudējumu.

TVNET jau rakstīja, ka uzaicinājums Ukrainai iestāties NATO ir jāsaņem kā vienotai valstij, svētdien, 1.decembrī, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka tas ir nepieciešams valsts izdzīvošanai.

"Uzaicinājums Ukrainai iestāties NATO ir nepieciešams mūsu izdzīvošanai," Zelenskis teica kopīgā preses konferencē ar jauno Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka iestāties NATO nevar saņemt tikai daļa valsts, jo tas faktiski nozīmētu atzīt Krievijas kontrolētās teritorijas zaudēšanu, ko Ukraina nekad nepieņems.

Tādējādi, kā paziņoja Zelenskis, uzaicinājumu iestāties NATO Ukraina var saņemt tikai savās starptautiski atzītajās robežas.

Zelenskis piektdien, 29.novembrī, aicināja NATO piedāvāt garantētu aizsardzību Kijivas kontrolētajām Ukrainas daļām, lai izbeigtu "kara karsto stadiju".

Intervijā britu telekanālam "Sky News" viņš arī netieši norādīja, ka būtu gatavs gaidīt uz Krievijas armijas okupēto teritoriju atgūšanu, ja šāda vienošanās varētu piedāvāt drošību pārējai Ukrainai un izbeigt kaujas.

Pašlaik Krievija kontrolē apmēram piektdaļu Ukrainas teritorijas, arī 2014.gadā anektēto Krimas pussalu.

Iestāšanās NATO ir Zelenska oktobrī prezentētā miera plāna nozīmīga daļa.

Kā vēstīts, pirmdien Rīgā notika "3+1" formāta tikšanās, kurā piedalījās Latvijas ārlietu ministre, Kanādas ārlietu ministre, Igaunijas ārlietu ministrs un Lietuvas ārlietu ministra vietnieks.