Kad 2021. gada decembrī Angela Merkele pēc 16 pie varas pavadītiem gadiem atstāja Vācijas kancleres amatu, viņa varēja pretendēt uz titulu – viens no 21. gadsimta dižākajiem politiķiem. Taču pēc trīs gadus ilgas klusēšanas, kamēr viņas mantojums ir sagruvis drupās, Merkele nodarbojas ar savu gaidāmo politisko memuāru reklamēšanu. Jāsaka – labāk bija tad, kad viņa klusēja.

Merkele savu pirmo interviju sniedza Vācijas izdevumam “Der Spiegel”, aizstāvot nozīmīgos politiskos lēmumus, kas izveidoja Vāciju un Eiropu tādu, kādas mēs tās pazīstam šodien. Starp tiem bija piekāpšanās Krievijai, kas atbilda Aukstā kara laikmeta principam “pārmaiņas caur tirdzniecību” (Wandel durch Handel), vairāk nekā miljons bēgļu (galvenokārt no Sīrijas un Tuvajiem Austrumiem) uzņemšana 2015. gadā, kā arī Vācijas atomelektrostaciju pakāpeniska likvidēšana.

Ceturtais aspekts ir saistīts nevis ar politiku, bet gan ar tās trūkumu.