Lai arī Latvijas darba tirgū ir vērojama tendence samazināties mazāk atalgoto darbinieku īpatsvaram un lielo algu saņēmēju kļūst vairāk, tomēr kopējo ekonomisko rādītāju izmaiņās ir jaušama tendence palielināties pirktspējas plaisai starp mājsaimniecībām, kur ienākumu īpatsvars ir visaugstākais, un tiem, kas knapi spēj savilkt kopā galus. Diemžēl tā nav pārāk laba ziņa  potenciālajām labklājības izmaiņām arī Latvijas sabiedrībā.

Gadu desmitiem ticis uzskatīts, ka sabiedrības labklājības pamats ir plaša vidusslāņa veidošanās, kas vienlaikus nozīmē arī samērā augstu tipveida jeb tā dēvēto mediānas atalgojumu. Tomēr pēdējo apmēram 15 gadu laikā šajā ziņā reālā situācija pasaulē ir virzīta pretēji šim naratīvam, ko lielā mērā apstiprina arī ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti, kad ierindas amerikāņu vairums ir samērā nepārprotami parādījis vēlmi sekot nevis intelektuālā avangarda vairumā gadījumu ne peļamajai ideoloģijai, bet gan koncentrēties uz piezemētiem saimnieciskajiem jautājumiem, proti, kā labāk izdzīvot pasaulē pieaugušās dārdzības apstākļos.

Ārējie procesi neapšaubāmi ietekmē arī Latviju, kur sabiedrības finansiālo iespēju disproporcijas pastiprina gan iepriekš augstā inflācija, gan zināmā mērā arī iepriekš straujais procenta likmju pieaugums. Kādas pazīmes mūsu valstī norāda uz kardinālām finanšu iespēju disproporcijām un cik lielā mērā tuvāko gadu gaitā ir iespējams panākt kādus uzlabojumus, “TVNET+” centīsies skaidrot raksta turpmākajā gaitā.