Opozīcijai Tautsaimniecības komisijā izdodas apturēt Transporta enerģētikas likuma virzību (1)

Komisija balsoja divas reizes, un abās par likumprojekta virzīšanu balsoja pieci deputāti, bet pieci bija pret. Tas nozīmē, ka likumprojekts tālāk netiek virzīts.

Iepriekš Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja, ka Transporta enerģijas likumprojekta virzību nedrīkst atlikt.

Irbe norādīja, ka šo likumprojektu skata jau trešo reizi. "Iepriekš tā bija "ieskriešanās", bet tagad tā ir neatliekama aktualitāte, jo strauji tuvojas 2030.gada noteiktie mērķi, kas ir jāsasniedz. Attiecīgi ir jārod saprotami kompromisi un jāturpina likumprojekta virzība," uzsvēra Irbe.

Savukārt KEM valsts sekretāre Līga Kurevska skaidroja, ka Latvijā visvairāk patērētais degvielas veids ir dīzeļdegviela. KEM apkopotie dati liecina, ka patlaban atjaunīgo resursu īpatsvars enerģijas gala patēriņā Latvijā ir 1,9%, lai gan 2022.gadā tie bija - 3%. Līdz ar to šis īpatsvars samazinās, savukārt līdz 2030.gadam Eiropas Savienībā (ES) ir jāsasniedz 29% atjaunīgo resursu īpatsvars.

KEM apkopotie dati liecina, ka, pieņemot likumu, 2030.gadā degvielas cena būs mazāka nekā, ja to nepieņems. Kurevska uzsvēra, ka drošākais resurss ir tas, ko ražojam paši.

Kā ziņots, transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka Transporta enerģijas likumprojekta regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.

Ja degvielas piegādātājs, īstenojot savu stratēģiju, būs pārsniedzis noteikto mērķi, samazinot emisiju intensitāti straujāk nekā noteikts likumprojektā, kāds cits degvielas piegādātājs varēs iegādāties šī mērķa pārsniegumu, tādējādi izpildot emisiju apjomu savā enerģijas portfelī.

Tāpat degvielas piegādātājam būs iespēja pirkt biometāna, ūdeņraža vai elektroenerģijas statistiku no komersantiem, kas nav degvielas piegādātāji, bet kas šo transporta enerģiju izmanto pašpatēriņam vai realizē transportam.

KEM uzskata, ka jaunā likuma regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.

Piemēram, esošā degvielas uzpildes stacijā varēs uzstādīt biometāna uzpildes punktus, elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu, vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem vai atlikumiem.

Degvielas piegādātāji savu transporta enerģijas portfeli varēs "zaļināt" pakāpeniski, lai to transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030.gadā samazinātos par 16%. Sava portfeļa "zaļināšanu" degvielas piegādātāji uzsāk 2026.gadā - samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%.

Ja degvielas piegādātājs, īstenojot savu stratēģiju, būs pārsniedzis noteikto mērķi, samazinot emisiju intensitāti straujāk nekā noteikts likumprojektā, kāds cits degvielas piegādātājs varēs iegādāties šī mērķa pārsniegumu, tādējādi izpildot emisiju apjomu savā enerģijas portfelī.

Tāpat degvielas piegādātājam būs iespēja pirkt biometāna, ūdeņraža vai elektroenerģijas statistiku no komersantiem, kas nav degvielas piegādātāji, bet kas šo transporta enerģiju izmanto pašpatēriņam vai realizē transportam.

KEM norāda, ka plānots īstenot arī sabiedriskā transporta sektora "zaļināšanu", īpaši blīvi apdzīvotās vietās - lielākajās pilsētās, tostarp Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Jēkabpils, Ogre un Valmiera.

Lai veicinātu tīrāku enerģijas izmantošanu sabiedriskajā transportā, lielākajās pilsētas varēs turpināt izmantot tos pašus transportlīdzekļus, ko līdz šim, piemēram, izmantojot tajos biodegvielu lielākā apjomā vai biometānu, vai tos pārbūvējot biometāna vai elektroenerģijas izmantošanai, vai arī aizstājot nokalpojušos transportlīdzekļus ar jauniem videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.

KEM akcentē, ka, pateicoties Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, jau šobrīd vairāku pilsētu iedzīvotājiem ir iespēja pārvietoties ar videi draudzīgiem sabiedriskajiem autobusiem. Piemēram, Rīgā papildus tramvajiem un trolejbusiem 2023.gada decembrī kursēja 35 elektroautobusi. Arī Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī ir uzsākta elektroautobusu izmantošana. Jēkabpilī tiek izmantoti arī saspiestās dabasgāzes autobusi, kuros kā degvielu var izmantot saspiesto biometānu.

Likumprojekts paredz, ka Eiropas transporta tīkla valsts autoceļos vai to tiešā tuvumā ir plānots uzstādīt jaunus lieljaudas uzlādes punktus, kā arī nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un sašķidrināta biometāna uzpildes punktus lielas noslodzes transportlīdzekļu - kravas mašīnu uzpildei.

Savukārt, būvējot jaunu degvielas uzpildes staciju un pārbūvējot vai renovējot esošo staciju, komersants nodrošinās tajā vismaz vienu elektrouzlādes punktu vai alternatīvās degvielas uzpildes punktu.