Ar mākslīgo intelektu pret izdegšanu – kā jaunākās tehnoloģijas var palīdzēt darbinieku labbūtības nodrošināšanā?

2023. gadā veiktais “Kantar”[1] pētījums vēsta, ka izdegšanas pazīmes darbā piedzīvojis 41% strādājošo. No tiem 40% atzina, ka izjūt pastāvīgu fizisku vai emocionālu nogurumu, tostarp nevēlēšanos uzņemties jaunus pienākumus. Tāpat trešdaļa atzina, ka viņiem ir grūti koncentrēties, regulāri piemeklē trauksmes sajūta, kā arī ir grūtības aizmigt vai saasināta emocionalitāte.

MI risinājumi personāla vadībā

“MI pieejamība var būt atbilde izdegšanas novēršanai,” skaidro “SAP Latvia” direktors Ainārs Bemberis. “Viens no izdegšanas veicinātajiem ir laika trūkums: darbdienas ilgums mēdz pārsniegt noteiktās astoņas stundas, darbu sākam nest uz mājām. Te sākas arī stāsts par efektivitāti un spēju deleģēt uzdevumus, tostarp MI. Pašlaik pie tā neesam raduši, bet to var iemācīties.” Bemberis arī atzīmē, ka nav pamata bailēm, ka MI atņems darbu. Faktiski tas jau šobrīd ir instruments, kas atvieglo darba uzdevumu izpildi. Tomēr gan darbiniekiem, gan organizācijām jāpatur prātā samērīgums, lai MI nekļūtu par ieganstu pārstrādāties un veicināt izdegšanu.

Personāla un talantu vadība ir darbs ar cilvēkiem, taču arī šajā jomā paveras iespējas pielietot MI instrumentus, piemēram, automatizējot procesus vai analizējot datus. Tādējādi vadītāja un par cilvēkresursiem atbildīgie speciālisti var ātrāk ieraudzīt “lielo bildi”, novērtēt organizācijas darbinieku vajadzības un pieņemt lēmumus. Te gan jāņem vērā, ka brīvpieejas MI piedāvājumi nesniegs gaidītos rezultātus, tāpēc organizācijām jādomā par biznesa MI risinājumiem, kas analīzi balsta uz organizācijā pieejamo informāciju.

“Pašnovērtējuma anketu aizpildīšana un mērķu izvirzīšana var būt ievērojams laika zaglis. Taču, apstrādājot datus par darbinieka līdzšinējo uzdevumu izpildi un mērķu īstenošanu, MI var palīdzēt gan sastādīt pašnovērtējuma atskaites, gan izvirzīt atbilstošus mērķus,” stāsta Bemberis. Aprēķināts[2], ka tieši SAP izstrādātais risinājums ļāvis pašnovērtējuma anketu aizpildes laiku samazināt par 40%.

Nereti izdegšanu var veicināt arī neapmierinātība ar darba pienākumiem un profesionālo karjeru organizācijā. Arī šajā jomā MI var kalpot kā rīks, kas palīdz apjaust vēlmes sevis pilnveidošanā. “Dažkārt par profesionālo pilnveidi neizdodas aizdomāties, jo esam ikdienas darbos. MI te var palīdzēt tieši labbūtības jomā. Ko tas nozīmē organizācijai? Tas ir laika ietaupījums, jo atvieglo vadītāja lēmumus par to, kā palīdzēt darbiniekiem attīstīt viņu karjeras un talantus,” paskaidro Bemberis.

Strādājot uzņēmumā vai iestādē, darbinieks iziet cauri dažādiem posmiem, sākot ar darba intervijām un iestrādāšanās procesu un beidzot ar kompensācijām un talantu attīstību. Ikvienā no posmiem ir iespējas iesaistīt MI, tādējādi nonākot pie optimālākiem lēmumiem.

Dati un privātums

Neizbēgami rodas jautājums, vai MI datu apstrādē par organizācijas darbiniekiem nepārkāpj viņu privātumu? Bemberis min SAP piemēru – tas ir Eiropas Savienībā (ES) bāzēts uzņēmums, līdz ar to SAP biznesa MI risinājumi pēc noklusējuma ir saskaņā ar Eiropas prasībām attiecībā uz MI un personas datu aizsardzību.

Pētījumi apstiprina, ka daļa darbinieku aizvien ir satraukti par to, kā MI apstrādā viņu privāto informāciju. Taču paralēli šīm bažām arī cilvēkresursu vadības profesionāļi sāk darbu pie MI izmantošanas standartiem nozarē, atzīstot, ka šiem rīkiem ir iespaidīgs potenciāls uzlabot organizāciju darbu[3].

“Arī pašam lietotājam ir brīvība. Nav tā, ka MI tevi nepārtraukti vēro – mēs pie tā vēršamies ar konkrētu uzdevumu. Tā ir brīva izvēle, vai mēs izmantojam to vai nē. Ja izmantojam, tad rīkojamies saskaņā ar ES normatīviem. Vienlaikus šī sistēma dod neatsveramu atspaidu, jo iegūstam laiku uz mazsvarīgu darbību rēķina,” uzsver Bemberis.

5. decembrī Mūzikas namā “Daile” notiks Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) konference “FOKUSS. NĀKOTNE”. Tā tiks veltīta mākslīgajam intelektam (MI) un tā regulējumam, piekļūstamības un ilgtspējas jautājumiem, kiberdrošībai un produktivitātei, kas Latvijas un Eiropas IKT nozares kontekstā ir šodienas un vēl vairāk – rītdienas – dienaskārtībā. Šogad pasākumā ar savām zināšanām un pieredzi saistošu sarunu veidā dalīsies Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas IKT nozares autoritātes, tostarp “SAP NORWAY” pārstāvis Filips Johannesons. Konferences galvenie atbalstītāji ir DocLogix un LMT, partneri – LVRTC, Latvijas Digitālās inovācijas centrs, projekti Code4Europe un SusTool, atbalstītājs – SAP Latvia. Informatīvie partneri – TVNET GRUPA un Latvijas Televīzija.