Dienvidkorejas Republikas demokrātija nonākusi krīzē – vēlu otrdienas vakarā valstī pirmo reizi kopš 1980. gada tika izsludināts karastāvoklis. Prezidents Juns Sukjols paziņojis, ka to dara, lai pasargātu valsti “no Ziemeļkorejas komunistisko spēku draudiem un izskaustu nožēlojamos Ziemeļkoreju atbalstošos pretvalstiskos spēkus, kuri grauj mūsu tautas brīvību un laimi”. Taču kas īsti ir šie spēki, un vai paši iedzīvotāji vēlas tapt no tiem “pasargāti”?

Nakts melnumā demokrātiski ievēlētie deputāti ar protestētāju pūļu palīdzību ielaužas policijas bloķētajā parlamenta ēkā, lai piedalītos balsojumā un konstitūcijā noteiktajā kārtībā atsauktu rīkojumu par karastāvokli. Policija un bruņotie spēki turpina klausīt prezidenta pavēlei un cenšas īstenot noteiktos ierobežojumus. Notiek sadursmes ar pūļiem, kuri kliedz “nost ar diktatūru”. Neizklausītos pārsteidzoši, ja tā aprakstītu notikumus kādā militāristu plosītā attīstības valstī, taču šoreiz runa ir par vienu no tehnoloģiski attīstītākajām valstīm ar augstu ienākumu līmeni, kurā vairums iedzīvotāju nepazīst politiskos apvērsumus vai dzīvi autoritārā režīmā.