Starptautiskā pētījumā Latvijas 4. klašu skolēnu sniegums matemātikā nozīmīgi augstāks par dalībvalstu vidējo (1)

Latvijas 4.klašu skolēnu sniegums matemātikā novērtēts ar 534 punktiem, ieņemot 14.vietu. Pētījuma dalībvalstu vidējais sniegums ir 503 punkti.

Latvijas skolēniem matemātikas testā labāk padevušies ar mērīšanu un ģeometriju saistīti uzdevumi, bet mazāk - uzdevumi, saistīti ar skaitļiem un datiem. Skolēni vienlīdz labi spēj gan parādīt savas zināšanas, gan arī prot tās pielietot un pamatot.

Latvijas skolēnu vidējais sniegums matemātikas testā ir augstāks nekā skolēniem Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Vācijā un ASV. Šajā pētījuma ciklā matemātikā augstāks sniegums nekā Latvijai ir Īrijas, Polijas un Lietuvas skolēniem. Visaugstākais sniegums matemātikas testā bijis Singapūras skolēniem - 615 punkti.

Savukārt dabaszinātnēs Latvijas skolēni ierindojušies 21.vietā ar 526 punktiem. Arī tas ir augstāks par pētījuma dalībvalstu vidējo sniegumu, kas ir 494 punkti. Latvijas skolēni dabaszinātnēs spēcīgāki bija fizikālajā zinātnē, bet mazāk - bioloģijā.

Augstāku sniegumu gan matemātikā, gan dabaszinātnēs uzrādījuši skolēni, kas mācās Rīgas un pilsētas skolās, turpretim zemāko - skolēni laukos.

Salīdzinot ar iepriekšējo "TIMSS" pētījuma ciklu 2019.gadā, Latvijas 4.klašu skolēnu sniegums matemātikā ir samazinājies par 12 punktiem, bet dabaszinātnēs - par 16 punktiem.

Lielākais snieguma kritums novērots Rīgas un valstspilsētu skolēniem. Rīgas skolas šogad uzrādījušas par 21 punktu sliktāku sniegumu matemātikā, bet dabaszinātnēs - par 26 punktiem. Savukārt valstspilsētu skolās kritums matemātikā ir 13 punkti, bet dabaszinātnēs - 20 punkti.

Latvijas skolēni, kas 2023.gada pavasarī pildīja pētījuma uzdevumus, skolas gaitas uzsāka Covid-19 pandēmijas laikā, kad mācības ilgstoši notika attālināti, kā arī tika pagarināti brīvlaiki. Tāpat šo skolēnu mācību process sakrita ar Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā saistīto spriedzi sabiedrībā, atzīmēja pētnieki.

Atbilstoši pētījuma pirmajiem rezultātiem, Latvijā 12% skolēnu spēj sasniegt ļoti augstu matemātikas kompetences līmeni, kas ir nedaudz vairāk salīdzinājumā ar 2019.gadu. Vienlaikus par sešiem procentpunktiem samazinājies to skolēnu īpatsvars, kuri spēj sasniegt augstu kompetences līmeni. Palielinājies skolēnu īpatsvars, kuri nevar sasniegt pat zemāko kompetences līmeni.

Pētnieki ir nobažījušies par Latvijas skolnieču zināšanu līmeņa pasliktināšanos. Meiteņu sniegums matemātikā novērtēts ar 530 punktiem, kas ir par 14 punktiem mazāk nekā 2019.gadā.

Tāpat par četriem procentpunktiem pieaudzis arī skolnieču īpatsvars, kuras nesasniedz pat zemāko kompetences līmeni. Vienlaikus par vienu procentpunktu samazinājies meiteņu īpatsvars, kuras spēj sasniegt ļoti augstu matemātikas kompetences līmeni.

Turpretim to zēnu īpatsvars, kuri netiek galā pat ar pamatprasmēm, pieaudzis par diviem procentpunktiem. Līdztekus par četriem procentpunktiem pieaudzis skolnieku īpatsvars, kuri uzrāda ļoti augstu kompetences līmeni.

Salīdzinot ar 2019.gadu, meiteņu sniegums par 17 punktiem krities arī dabaszinātnēs. Vienlaikus starp zēniem novērots lielāks pieaugums, kuri nespēj sasniegt pat zemāko kompetences līmeni - par pieciem procentpunktiem. Tikmēr starp meitenēm šo skolēnu īpatsvars pieaudzis par trim procentpunktiem.

Pētījumā piedalījās skolēni, kuri skolas gaitas uzsāka pirms pārejas uz mācībām tikai latviešu valodā. Iepriekšējā pētījuma ciklā augstāku sniegumu matemātikā un dabaszinātnēs uzrādīja skolēni no skolām, kurās mācības notika latviešu un krievu vai tikai krievu valodā.

Turpretim 2023.gadā skolēnu vidējais sniegums bija augstāks skolās, kurās mācības notiek tikai latviešu valodā. Tikmēr jauktajās un krievu skolās rezultāti kritušies. Līdzīgas izmaiņas novērotas arī dabaszinātnēs.

No Latvijas pētījumā piedalījās 4299 Latvijas 4.klašu skolēni no 154 skolām.

Pētījumā matemātikas testā skolēni veica uzdevumus ar skaitļiem un mērīšanu, ģeometrijas uzdevumus, un datu nolasīšanas, salīdzināšanas un attēlošanas uzdevumus. Dabaszinātņu testā skolēni pildīja bioloģijas, fizikālo zinātņu un zemes zinātņu uzdevumus. Gan skolēni, gan skolotāji un skolu direktori atbildēja uz aptaujas jautājumiem, kas saistīti ar mācīšanās un mācīšanas pieredzi un praksi skolās, un skolu vidi.