Šonedēļ Rīgā atklās atjaunoto rātskunga Krēgera kapeņu mauzoleju

Ar Rīgas domes atbalstu šogad maijā sākta kādreizējā Rīgas rātskunga Hermaņa Ādama Krēgera kapeņu mauzoleja un pazemes kriptas restaurācija un rekonstrukcija. Pateicoties vēsturiskām fotogrāfijām, 159 gadus veco kapliču varēja rekonstruēt iespējami tuvu oriģinālam. Rīgas pieminekļu aģentūra tās atjaunošanai saņēmusi pašvaldības piešķirtos 114 000 eiro. Darbi tika pabeigti novembrī.

Pasākuma ievadā paredzēts īss restaurācijas stāsts un Rīgas domes, Rīgas pieminekļu aģentūras un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvju apsveikumi. Muzikālajā priekšnesumā - Eiropas bezpeļņas kustības "Reveil" pirmajā mierinājuma mini koncertā Latvijā - uzstāsies Aleksandrs Aleksandrovs, kurš izpildīs piemiņas mūziku, izmantojot ģitāru, balsi un digitālas un analogas ierīces. Beļģijā radītās kustības "Reveil" mērķis ir radīt sirsnīgāku, siltāku sēru kultūru Eiropā, piedāvājot mākslu un mūziku cilvēkiem, kuri sēro.

Pasākuma dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja doties pazemē, uzklausīt stāstījumu par Krēgeru dzimtu un kādreizējās apbedījuma vietas atjaunošanas procesu.

"Krēgeru kapeņu mauzoleja augšzemes būves un apakšzemes kapeņu restaurācija ir pirmā lielā Lielo kapu restaurācijā, kurā atdzimst arī pazemes struktūra. Krēgeru kapenes pievienojas jau agrāk veiktajām lielajām restaurācijām - mecenātu Vērmaņu ģimenes kompleksam, milzīgajam metāla mežģīņu baldahīnam un barokālajai aptiekāra Veicenbreijera kapličai," skaidro Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece (JV).

Nelielais Krēgera kapeņu mauzolejs ir 19.gadsimta vidus piemineklis, kam raksturīga neogotikas estētika un kas ataino tā laika Eiropas aizraušanos ar romantismu, informē pašvaldībā. Krēgers bija uzņēmējs - vairumtirdzniecības uzņēmuma "Fenger & Co" līdzīpašnieks, Lielās ģildes dokmanis un vecākais, Rīgas rātskungs. Rātskunga amatu viņš ieņēma sava mirušā brāļa vietā un amatā bija desmit gadus. Krēgers nomira 1856.gadā 66 gadu vecumā kā piederīgs Sv. Pētera draudzei. Viņam bija pieci bērni. Nav zināms, cik apbedījumu bijis šajā kapličā un kur Krēgeri pārapbedīti.

Tāpat trūkst neapstrīdamu datu par kapličas būvniecības uzsākšanu. Krēgera dzimtas kapa vieta, iespējams, datēta ar 1865.gadu. Tāds gadskaitlis iekalts uz kapa plāksnes. Ņemot vērā, ka Krēgers mira 1856.gadā un cita vēsturiska informācija saistībā ar kapličas izbūvi pašlaik nav konstatēta, var minēt, ka uz kapa plāksnes norādīto gadu "1865" varētu saistīt ar kapličas celtniecības gadu, skaidro pašvaldībā. Kapa plāksne saglabājusies labā stāvoklī.

Pašlaik nevienā Lielo kapu kapeņu mauzoleju kriptā neatrodas apbedījumi. Ārzemju pieredze liecina, ka senos dzimtu mauzolejus izmanto, lai stāstītu par vēsturi, tos apmeklē tūristi, taču Lielbritānijā ir pieredze ar kamerkoncertiem un pat iekārtotu kapelu laulību reģistrācijām.

Krēgera dzimtas apbedījuma vietu iekonservēja 2018.gadā, apturot tās bojāšanos. Restaurācijas un rekonstrukcijas darbus 2024.gadā veica SIA "ReRe meistari", piesaistot restauratorus no Polijas. Viņi jau strādājuši vairākos objektos Latvijā, tajā skaitā arī Dobeles pils atjaunošanas un Rīgas biržas restaurācijas projektos.