Norma par patvaļīgi patērētās elektroenerģijas apjoma aprēķināšanu atbilst Satversmei, atzīst tiesa

ST pēc Rīgas pilsētas tiesas pieteikuma tika ierosināta lieta par Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu 113.punkta atbilstību Satversmes 64. un 105.pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 32.panta piektajai daļai.

Apstrīdētā norma noteica, ka sistēmas operators, kas konstatējis elektroenerģijas lietotāja iejaukšanos komercuzskaites mēraparāta darbībā, ir tiesīgs pārrēķināt elektroenerģijas apjomu par laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu rezultātiem.

ST norādīja, ka Ministru kabineta (MK) noteiktais pilnvarojums ietver tiesības detalizēt elektroenerģijas tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus visā elektroenerģijas tirdzniecības un piegādes procesā, kā arī norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem, tai skaitā noteikt tiesiskās sekas, kas rodas šo tiesību un pienākumu neievērošanas gadījumā. Tādēļ tas, ka apstrīdētā norma paredz speciālu regulējumu patvaļīgi patērētās elektroenerģijas un sistēmas pakalpojumu apjoma aprēķināšanai atšķirībā no civiltiesībās spēkā esošā vispārējā zaudējumu aprēķināšanas regulējuma, nenozīmē, ka MK būtu pārkāpis tam likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas.

Tiesa secināja, ka apstrīdētā norma ir attiecināma tikai uz tādiem gadījumiem, kad starp elektroenerģijas sistēmas lietotāju un sistēmas operatoru nav noslēgts attiecīgs līgums, bet lietotājs ir apzināti iejaucies komercuzskaites mēraparāta darbībā vai izveidojis pieslēgumu pirmsuzskaites ķēdēm, lai izmantotu elektroenerģiju, nemaksājot par pakalpojumu un citām saistītajām izmaksām. Tādējādi apstrīdētajā normā ietverta tikai viena no Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos paredzētajām pārrēķina metodēm, kas turklāt piemērojama atsevišķos gadījumos.

Tiesa uzsvēra, ka gadījumos, kad sistēmas operatoram ir informācija par to, ka lietotājs elektroenerģiju ir prettiesiski patērējis nevis veselu gadu, bet īsāku laika periodu, sistēmas operatoram ir iespēja un vienlaikus arī pienākums veikt aprēķinu par īsāku laikposmu.

Turklāt apstrīdētajā normā ietvertais kritērijs, kas paredz sistēmas operatora tiesības veikt pārrēķinu par laikposmu līdz vienam gadam, ļauj tiesību piemērotājam ņemt vērā katra pārkāpuma individuālos apstākļus un lemt par taisnīgāko un samērīgāko samaksu par prettiesiski patērēto elektroenerģiju.

ST secināja, ka, veicot pārrēķinu, pēc iespējas tiek nodrošināta individualizācijas principa ievērošana un tāda ekonomiskā ekvivalence, kādu konkrētajos apstākļos iespējams nodrošināt, lai netiktu nepamatoti aizskartas sistēmas operatora un arī citu elektroenerģijas sistēmas lietotāju tiesības, kā arī netiktu pieļauta noteikumu pārkāpēja iedzīvošanās no prettiesiskās darbības.

Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka apstrīdētajā normā paredzētā metode patērētās elektroenerģijas daudzuma noteikšanai tās lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā ir samērīga. Tādējādi labums, ko sabiedrība gūst no tā, ka pārkāpējam ir pienākums samaksāt sistēmas operatoram par prettiesiski patērēto elektroenerģiju, ir lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas elektroenerģijas sistēmas lietotājam rodas tā pamattiesību ierobežojuma rezultātā.

Līdz ar to ST atzina, ka Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu 113.punkts atbilst Satversmes 64.pantam, 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kā arī Elektroenerģijas tirgus likuma 32.panta piektajai daļai.