Arodbiedrība nepiekrīt ministrijas iecerei par Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu (2)

Pēc Kera paustā, lēmums veidot fondu neesot saskaņots ar darba grupas locekļiem un likumprojektā izskatīšanai virzīts tikai viens no vairākiem variantiem, proti, fonda izveide. "Mūsu ieskatā, tas ir absolūti nepieņemami. Tas neatbilst darba grupas lēmumam, atklātībai, koleģialitātei un labas pārvaldības principiem," sūkstījās arodbiedrības priekšsēdētājs.

Pēc Kera klāstītā, darba grupas sēžu laikā šī ideja tikusi "diezgan plaša aplūkota" un tai bijuši vairāki iebildumi gan no Finanšu ministrijas, gan no Valsts kancelejas un sociālo partneru puses. Rezultātā vienošanās bijusi nepalikt pie viena risinājuma, bet iesniegt valdībai arī divus citus variantus, par kuriem plašākus komentārus LVSADA priekšsēdētājs pagaidām nesniedz. Uzzinot, ka nekas no tā nav izdarīts un ka to mēģina aizstāt ar vienu ministrijas izraudzīto variantu, "mazliet šokē", pārmeta Keris.

Viņaprāt, šī ideja darba grupā iepriekš nav pietiekami detalizēti apspriesta, tāpēc LVSADA likumprojektam iebildīs, nosūtot VM vēstuli. To plānots izdarīt nākamās nedēļas laikā.

LVSADA priekšsēdētāja vietnieces Līgas Bāriņas ieskatā, neskatoties uz lēmumu veidot fondu, arī VM plānotā atteikšanās no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas neatrisināšot veselības nozares budžeta līdzekļu trūkumu.

Jau vēstīts, ka VM sabiedriskajai apspriešanai nodevusi jaunu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu.

Likumprojekts paredz noteikt veselības aprūpes finansēšanas avotus, finansēšanas izmantošanas un administrēšanas kārtību un Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) bāzes, kas īstenos valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, veiks veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un citus ar veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus. Paredzēts, ka likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Likumprojekts nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas avoti ir valsts budžeta dotācija, normatīvajos aktos paredzētie pacientu līdzmaksājumi, Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi, pašvaldību budžeta finansējums, valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi. Paredzēts, ka joprojām mazāk aizsargātās sociālās grupas būs atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem tāpat kā līdz šim.

Likumprojektā noteikts Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda juridiskais statuss, mērķi un uzdevumi. Fonda finansēšanas avoti būs valsts budžeta finansējums, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, ieņēmumi no starptautiskajiem līgumiem par personu medicīnisko pakalpojumu izdevumu kompensācijas kārtību, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kā arī ziedojumi un dāvinājumi.

Būtiski, ka fonda budžetu veidos saimnieciskā gada ieņēmumi, izdevumi un iepriekšējo periodu neizlietoto līdzekļu atlikums, ko varēs izlietot saskaņā ar fonda padomes lēmumu, uzsver VM.

Fondu vadīs direktors, bet tā lēmējorgāns būs padome. Fonda padomi veidos veselības ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuri pārstāvēti Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis, kā arī pārstāvji no pacientu organizācijas un Latvijas Ārstu biedrības.

Fonda padomei kā stratēģiskās vadības vienībai būs plašas lēmumu pieņemšanas jomas gan attiecībā uz veselības aprūpes budžeta izlietojumu, gan pakalpojumu klāstu, gan veselības aprūpes prioritātēm.

Ministrijā fonda izveidi skaidro ar to, ka radīsies elastība, kas ļaus ātrāk reaģēt uz veselības aprūpes sistēmas vajadzībām un sabiedrības pieprasījumu.

Tāpat padomes struktūra ietvers dažādu interešu grupu pārstāvjus, nodrošinot līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, veicinot visu pušu vajadzību un interešu ievērošanu, kā arī nodrošinot veselības aprūpes finansējuma izlietojuma uzraudzību, izvairoties no politisko svārtstību ietekmes, sola VM.

Kā atzīmē ministrijā, kopumā tiek veidota tāda pārvaldības sistēma, kas fondam salīdzinājumā ar NVD dotu priekšrocības budžeta elastīgas plānošanas, dažādu interešu grupu pārstāvības lēmumu pieņemšanas un mērķtiecīgas stratēģiskās plānošanas ziņā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros būs personām, kuras ir sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu. Savukārt, ja persona neietilpst iepriekšminētajā kategorijā un tā nav sociāli apdrošināta citā ES dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices konfederācijā, tai jāpieder vienai no šim grupām: Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, bezvalstnieks, kuram Latvijā ir piešķirts bezvalstnieka statuss un uzturēšanās atļauja, bēglis, kuram Latvijā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvās personas statuss, ES, EEZ dalībvalsts vai Šveicas pilsonis, kuram ir reģistrācijas apliecība, un vienlaikus tai jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā.

Papildus minētajām personām tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir vairākām personu grupām, piemēram, sociāli apdrošinātu personu bērniem līdz 18 gadu vecumam, kā arī Latvijas pilsonim, nepilsonim, ārzemniekam, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un bezvalstniekam, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā, un ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā un personām, kurām piešķirta izdienas pensija vai speciālā valsts pensija. Tāpat veselības aprūpes obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros varēs saņemt personas, kuru laulātais pilda diplomātisko dienestu ārvalstīs, apcietinātie un notiesātie, patvēruma meklētāji un citi.

Plānots, ka likumprojekts stātos spēkā 2026.gada 1.janvārī. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā.

Jaunais likumprojekts izstrādāts, balstoties uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas doto uzdevumu. Šī gada februārī tā lēma nevirzīt izskatīšanai parlamentā iepriekš no 13.Saeimas pārņemto Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumu projektu, ar kuru bija plānots ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem, tā vietā uzdodot Veselības ministrijai līdz 2025.gada martam izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu.