Iesūti ziņu!

Siliņas valdība neiekļaujas tradicionālos standartos, norāda eksperte

Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektore Lelde Metla-Rozentāle piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas pasākumā Eiropas Savienības mājā.
Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektore Lelde Metla-Rozentāle piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas pasākumā Eiropas Savienības mājā. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība neiekļaujas tradicionālos standartos, jo nevar saprast, kad būtu tas brīdis, kad premjere pateiktu, ka šādi vairs nevar strādāt, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle.

Komentējot, vai pēc valsts budžeta pieņemšanas varētu būt gaidāmas pārmaiņas valdošajā koalīcijā, Metla-Rozentāle norādīja, ka par šīm pārmaiņām tiek runāts visu laiku, un šī valdība parāda, ka var strādāt dažādi.

"Runājot par nākotnes scenāriju, jāskatās, ka par paplašināšanos var runāt tikai ar partiju "Apvienotais saraksts" (AS), kas varētu iet kopā ar "Progresīvajiem". Savukārt, ja runājam par Nacionālo apvienību (NA), tadbūtu pilnīga valdības transformācija un, visdrīzāk, "Progresīvie" ietu ārā," norādīja Metla-Rozentāle.

Jautāta par premjeres Evikas Siliņas (JV) un satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) strīdu valdības sēdē par "Rail Baltica" projektu, Metla-Rozentāle pauda, ka tas, viņasprāt, bija publisks mērķis parādīt šādu strīdu publiski, jo līdz šim publiski tas netika darīts.

Savukārt sociologs un socioloģisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš piebilda, ka tas, viņaprāt, nebūtu faktors, kāpēc valdība varētu krist. "Jā, viņi rejassuņi, bet es domāju, ka viņi turpinās draudzīgi dzīvot kopā," prognozēja Kaktiņš.

Viņš arī sacīja, ka "Rail Baltica" ir fundamentāla problēma, kas "sāpēs" ilgi, piebilstot, ka tas būs "akmens kaklā" šai un visām nākamajām valdībām, ja netiks pieņemts lēmums to apturēt.

Kaktiņš norādīja, ka AS iepriekš bija valdībā un tad izdomāja, ka negrib. "Es saprotu viņu situāciju, un viņiem būs grūti dabūt popularitāti, jo vēlēšanās viņi ieguva popularitāti ar tradicionālo bildi, ka lielākā daļa Latvijā vēlas pārmaiņas, tāpēc AS tika iebalsots Saeimā, tad jautājums ir, kur ir šīs pārmaiņas?" norādīja Kaktiņš.

Metla-Rozentāle piebilda, ka AS tas bija apzināts lēmums aiziet opozīcijā, piebilstot, ka, piemēram, NA tas nāca par labu. "Ja mēs runājam par iespējamām pārbīdēm valdībā, NA vairs nenāk kā "mazie brāļi", bet nāk ar pietiekami lielu ambīciju, savukārt AS ir potenciāli ērtais partneris," sacīja politoloģe.

Kaktiņš, salīdzinot partijas, sacīja, ka NA ir elektorāts, ideoloģija un bāze, bet AS tā nav, norādot, ka tā ir tipiska, tradicionāla Latvijas partija.

Iepriekš opozīcijā esošā AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars paziņojis, ka pašreizējās Siliņas valdība solītā dinamisma vietā arvien pārliecinošāk rāda pretējo - ielaistas problēmas, nomuļļāti un nepieņemti lēmumi ir kļuvuši par ikdienu.

Politiķis paziņojumā medijiem akcentē, ka, iespējams, kā atbildes reakcija uz augošo sabiedrības neapmierinātību pēdējā laikā izskan runas par atsevišķu ministru nomaiņu vai pat visas valdības restartu.

Tāpat ziņots, ka novembra sākumā pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) uzklausīšanas AS Saeimas frakcijas deputāti neesot guvuši pārliecību par Sprūda spējām vadīt nozari, tāpēc viņi aicināja Ministru prezidenti nomainīt aizsardzības ministru.

Tāpat septembra vidū satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) izturēja trešo opozīcijas pieprasīto satiksmes ministra demisijas pieprasījumu. Tika kritizēta satiksmes ministra nespēja risināt problēmas.

Valdību veidojošās partijas aizvien noraida bažas, ka koalīcijā varētu būt izveidojusies nestabilitāte.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu