Nedēļas sākumā “TVNET+” publicēja rakstu “Kas notiks ar naudu X stundā”, ieskicējot aptuveno shēmu, kā finanšu sistēmai ir jādarbojas valsts apdraudējuma gadījumā. Īsumā – mums ir noteikti 99 kritiskie bankomāti, kur naudas piegāde ir prioritāra, interneta banku maksājuma pieejas laika minimums un citi kritiskie momenti, lai finanšu sistēma strādātu. Tāpat ir skaidrs, ka par kritiski svarīgām ir noteiktas četras lielās bankas – “Swedbank”, “SEB banka”, “Citadele” un “Luminor”, kas pildīs visas likumā pieprasītās funkcijas, lai nodrošinātu finanšu sistēmas darbību.
Taču, kaut arī ir izstrādāts rīcības plāns, sabiedrībā saglabājas zināma nedrošība, un to cita starpā varēja redzēt pēc iepriekš minētā raksta komentāriem, kas liek apspriest versijas par to, vai glabāt savus līdzekļus skaidrā naudā, zeltā, kriptovalūtās vai kā citādi. Šo veidu priekšrocības, to, kāda ir Latvijas reālā finanšu drošība, kā arī vai jāturpina pildīt savas parādsaistības kara gadījumā, “TVNET+” iztirzās šai rakstā. Taču uzreiz var pateikt Vecrīgas kuluāros dzirdēto, par ko bankas nerunā oficiāli, proti tās izmanto globālos tehnoloģiskos rīkus un cenšas datus glabāt ārpus Baltijas reģiona, līdz ar to informācija par klientu uzkrājumiem un saistībām varētu būt relatīvā drošībā.