"Apvienotais saraksts" prasa pamatot Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platformas izveides lietderību (2)

AS atgādina, ka novembra beigās Ministru kabinets lēma par "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstības un nodrošināšanas" īstenošanas noteikumiem, atvēlot šim projektam vairāk nekā 21 miljonu eiro.

Trūkstot finansējumam daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, tai skaitā pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem, tik lielu līdzekļu piešķiršana šādam projektam rada jautājumus par tā lietderību un pamatotību, vērtē AS.

AS deputāti Čakšai prasa atbildēt, kurš no atbildīgiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņiem vai politikas veidotājiem izvērtēja Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveides nepieciešamību un lietderību un pieņēma lēmumu par šādas sistēmas izveidi. Tāpat deputāti vēlas zināt, ar kādiem sociālajiem partneriem no nozares šis projekts bija saskaņots un kādā veidā tiek monitorēti dati IZM par izglītības kvalitāti šobrīd.

Jau ziņots, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā līdz 2029.gada nogalei ieguldīs 21,288 miljonus eiro.

Finansējumu plānots novirzīt, lai izstrādātu, testētu un ieviestu jaunus sistēmas rīkus, kā arī pilnveidotu esošos, lai tos varētu lietot visos izglītības līmeņos un veidos. Pašlaik sistēma aptver tikai vispārējo un profesionālo, kā arī daļēji augstāko izglītību.

Lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, plānots izstrādāt rīkus, piemēram, monitoringa darbus 3. un 6.klašu grupās, kā arī pirmsskolā, kas novērtēs viņu pamatprasmes, piemēram, lasītprasmi un rēķinpratību. Individuālu skolēnu snieguma novērtējums ļaus pedagogiem un skolas vadībai saprast, kādās jomās konkrētiem izglītojamiem ir nepieciešams atbalsts, klāstīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Līdz 2029.gada nogalei būtu jāizstrādā vismaz deviņi rīki, no kuriem četri - tuvākā gada laikā.

Savukārt, lai regulāri iegūtu datus par labbūtības situāciju izglītības iestādēs un plānotu atbalstu valsts, pašvaldību un skolas līmenī, paredzēta ikgadēja skolēnu un pedagogu labbūtības aptauja, iesaistot skolēnus, vecākus, pedagogus un skolu vadību.

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas vajadzībām arī plānots pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS) un Valsts pārbaudes informācijas sistēmu. Iecerēts, ka VIIS publiskais portāls būs galvenais publisko datu informācijas centrs lietotājiem. Tajā būs pieejama aktuālā statistika, atskaites, kartes, rīki, analītika, nacionālo un starptautisko izglītības pētījumi, kā arī saiknes ar citiem datu avotiem un datu bāzēm.

Datu vizuālizācijai un tematiskam datu skatījumam dažādām lietotāju grupām līdz 2028.gada nogalei tiks izstrādāti, digitalizēti un ieviesti monitoringa sistēmas analītiskās informācijas paneļi. IZM norādīja uz vajadzību pēc vienprātības nozarē un sabiedrībā kopumā, kas ir galvenie rādītāji izglītības kvalitātei un to veidojošajiem raksturlielumiem.