Francijas valdības krišana gada izskaņā nav tikai politiska drāma – tā ir zīmīgs signāls par arvien pieaugošo polarizāciju un nestabilitāti lielā daļā demokrātiju. Pēc tikai trim mēnešiem premjerministra amatā Mišels Barnjē atstājis prezidentu Emanuelu Makronu ar grūtu uzdevumu – saglabāt politisko līdzsvaru.

Gada nogale ir saspringts laiks vairumam cilvēku – studentiem tuvojas eksāmeni, ģimenes plāno svinības un drudžaini pērk dāvanas, bet valstsvīriem jāpieņem nākamā gada budžets. Līdz ar to demokrātiskās valstīs, kurās valdību veido partijas bez parlamenta vairākuma atbalsta, šis laiks atnes arī pamatīgu krīzi. Šonedēļ skarbais liktenis piemeklējis gan Franciju, gan Dienvidkoreju.

Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem pieņemt 2025. gada budžetu, Dienvidkorejā izmisis prezidents pat īslaicīgi izsludināja karastāvokli, bet Francijas premjerministrs Mišels Barnjē kļuva par vismazāk laiku amatā pavadījušo premjerministru valsts mūsdienu vēsturē.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X