Benito Musolīni ir zināms un pazīstams kā pirmais fašists, taču bieži tiek attēlots kā Hitlera “mazākais brālis”. Lai gan faktiski šis itāļu fašistu līderis bija tikpat naidīgs, vardarbīgs un nelietīgs diktators kā Hitlers, Putins vai Pols Pots. Pēc kara Musolīni bija “pazudis” no publiskajām debatēm. Par viņu gandrīz neviens neinteresējās. Iespējams, ka bija “tāds laiks”, kad vairums Rietumeiropas valstu savu fašistisko pagātni “pabīdīja zem paklāja”. To visu atcerēties tobrīd bija neērti un nepatīkami.
Itālija nebija izņēmums. Tur vajadzība aizmirst bija īpaši izteikta, jo valsts bija sašķelta “tehniski un ideoloģiski”. Kad Itālija 1943. gadā pievienojās Rietumu sabiedrotajiem, tās ziemeļu daļa tomēr turpināja cīnīties par Hitleru. Taču karš beidzās un sabiedrotie uzvarēja. Pēkšņi sagribējās aizmirst pirmskara politiskos notikumus un reabilitēt nacionālo godu. Kā tas notika? Labējās un kreisās aprindas kopīgi izveidoja mītu par “nevainīgo itāļu tautu”, kas kļuvusi par noziedzīgu politisko manipulatoru upuri. Tātad neviens nav vainīgs un nelāgas lietas nav jēgas atcerēties.