Šogad aprit 102 gadi, kopš Benito Musolīni organizēja gājienu uz Romu, kas aizveda Itālijas fašistus līdz pat valsts politikas svirām. Vārdu “fašisti” sabiedrībā bieži lieto nepamatoti, īpaši Krievijā. Arī Trampu, Putinu un labējās nacionālistu kustības bieži dēvē par fašistu mantiniekiem, tomēr itāļi ir tie, kas šo kustību pasaulei piedāvāja pirmie.

1922. gada 27. oktobrī, vēlā pēcpusdienā, Kremonā fašisti atslēdza savai valstij elektrību un ieņēma policijas iecirkņus, pastu un telefona centrāles. Nākamajā dienā vietējās varas iestādes padevās, un drīz pēc tam tā dēvētie “melnkrekli” kopā ar domubiedriem no citām Itālijas daļām devās uz Romu. Lai pievāktu valsti sev. Vairums no viņiem bija vīrieši. Daži devās šajā gājienā - maršā ar guļammaisiem plecos, citi ceļoja ar vilcienu. Daļa no viņiem bija rotājušies ar ordeņiem vai medaļām, bet citi kā savu greznumlietu uzsvēra armijas uniformu. Rudens vēji un lieti viņus atvēsināja. Fašisti ieradās Romā nosaluši, salijuši, izsalkuši un noguruši. Taču briesmīgie laikapstākļi nemazināja viņu kaujas sparu.