Taujāts, kā režīma gāšana kopumā ietekmēs situāciju Tuvajos Austrumos, Andžāns akcentēja, ka patlaban par to vēl ir pāragri spriest, jo nav zināms, vai šis ir "beigu sākums", vai "sākuma beigas", proti, jautājums ir par to, kā Sīriju tālāk pārvaldīs.
Viņš norādīja, ka Asads ir aizbēdzis, daļa viņu atbalstošo spēku ir izdarījuši to pašu, vai arī nogājuši pagrīdē. Paliek grupējums "Hayat Tahrir al Sham" (HTS), tad ir milzīga Sīrijas daļa, ko kontrolē ASV atbalstītie kurdi - Brīvā Sīrijas armija. Valsts ziemeļos ir Turcijas bruņotie spēki un tās atbalstītie kaujinieki.
Andžāns pieļāva, ka arī Irāna nav pilnībā zaudējusi ietekmi, tāpēc ir jautājums, vai situācija Sīrijā nepārvērtīsies Lībijas scenārijā, kur haoss sākās tad, kad 2011.gadā tika gāzts un nogalināts tās līderis Muammars Kadafi. Lībijā līdz šim nav vienota valsts pārvalde un bija diezgan ilgs ceļš ejams, lai panāktu relatīvu stabilitāti, kāda tur ir šobrīd. Viņaprāt, ir jāņem vērā arī tas, ka Sīriju apdzīvo daudz un dažādas kopienas, etnoreliģiskās grupas.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka Turcija nevēlas pieļaut "de facto" neatkarīgu Kurdistānu, tāpēc Turcija ir izveidojusi buferzonu, kuru tā un sabiedroto spēki kontrolē Sīrijas ziemeļos. Andžāna ieskatā Irānas ietekme stipri mazināsies un tai Asada režīma gāšana ir trieciens, jo tā negrib zaudēt ietekmi. Nav arī skaidrs, ko tālāk darīs ASV, kuras spēki nelielā apmērā arī ir izvietoti Sīrijā.